Cēsu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Wenden) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Cēsu draudzes novads (1798).

Sākotnēji Zobenbrāļu ordenis 1207. gadā apmetās vendu Riekstu kalnā esošajā Veccēsu pilī (latīņu: Wendorum castrum), tad līdz 1214. gadam uzcēla savu mūra pili. Cēsu pilsnovads bija viens no Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem. Draudzes novads bija pakļauts Cēsu komturiem, kopš 1481. gada Livonijas ordeņa mestriem, kas rezidēja Cēsu pilī. Livonijas kara laikā pili 1577. gadā aplenca krievu karaspēks un Cēsu pils aizstāvji pēc izmisīgas cīņas sevi uzspridzināja, pils rietumu korpuss pēc spridzināšanas tā arī vairs netika atjaunots. 1582. gadā Cēsu pilī tika izvietots Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā atjaunotās Livonijas katoļu bīskapijas centrs. Zviedru Vidzemes laikā 1672. gadā no Cēsu draudzes novada atdalīja Āraišu draudzes novadu.[1] Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā pili izpostīja krievu armija un kopš tā laika Cēsu viduslaiku pils nav atjaunota.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca iesvētīta 1284. gadā kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. Kontrreformācijas laikā no 1582. līdz 1621. gadam tā kļuva par katoļu bīskapu rezidenci. 1629. gadā Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem. 1630. gados notika apjomīgi baznīcas atjaunošanas darbi.[2] 1853. gadā būvmeistara Mārča Podiņa-Sāruma vadībā neogotiskā stilā tika uzbūvēts jauns tornis.

 
Cēsu draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Cēsu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[3]

 
Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca (2015).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. zudusilatvija.lv
  2. Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas. 1. sējums. Due. 2005. ISBN 9984-19-829-4
  3. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 148–151. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.