Butvīds
Butvīds vai Butivīds, citos avotos Pukuvers (lietuviešu: Butvydas, baltkrievu: Будзівід, latīņu: Putuwerus/Pucuwerus, dzimis pēc 1240. gada, miris ap 1295. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1290—ap 1295) bija viens no pirmajiem Ģedimina dinastijas valdniekiem, Butigeida brālis un Vīteņa, iespējams, arī Ģedimina, tēvs.
| |
| Ģedimina dinastijas valdnieku ģerbonis | |
| Tituls | Lietuvas dižkunigaitis |
| Pie varas | ap 1290. gads - ap 1295. gads |
| Priekšgājējs | Butigeidis |
| Pēctecis | Vītenis |
| Dinastija | Ģedimina dinastija |
| Tēvs | Skalmants? |
| Brālis | Butigeidis |
| Bērni | Vītenis, Ģedimins, |
| Māsa | Gaudemunda |
| Miris | pirms 1295. gada |
Vārda cilme
labot šo sadaļuPersonvārds Butvīds ir saliktenis ar saknēm but- (būti - "būt") + vyd- (iš-vydo - „redz“) — “būt un redzēt” vai “tas, kas būs redzētais”.[1][2]
Izcelsme
labot šo sadaļuButvīda, tāpat kā viņa brāļa Butigeida, dzimšanas gads un izcelsme nav zināma. Tiek pieņemts, ka viņš dzimis pēc 1240. gada un piedalījies Lietuvas kunigaišu cīņās, kas sekoja ķēniņa Traidena nogalināšanai 1282. gadā.
Pēc krievu eposā “Zadonščina” (Задонщина) minētā kņaza Andreja Aļģirda dēla teiktā savam brālim Dmitrijam:
«Брате Дмитреи, сами есмя собе два браты, с(ы)н(о)ве Олгордовы, а внуки мы Доментовы, а правнуки есми Сколомендовы...» ("brāli Dmitrij, paši esam divi brāļi, Aļģirda dēli, Daumanta (Domenta? Jedimenta?) mazdēli, bet Skalmanta (Skolomenda) mazmazdēli...")
tādēļ daži vēsturnieki uzskata, ka Butvīda tēvs ir bijis kunigaitis Skalmants,[3] kas pieminēts Duisburgas Pētera hronikas tekstā. Ir izteiktas arī hipotēzes, ka Butvīda tēvs bijis ķēniņš Daumants vai ķēniņš Traidens.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Par Butvīda dzīvi nav saglabājušies precīzi dati, viņa valdīšana sakrita ar Lietuvas militārā vājuma periodu, kad tās kaimiņzemes mēģināja atkarot ķēniņa Traidena laikā lietuviešiem pakļautās zemes. Par viņa valdīšanas sākumu nav drošu ziņu. Uzskata, ka viņš pārņēmis varu no sava priekšgājēja Butigeida 1290. gadā, kad tas krita karā ar Vācu ordeni, tomēr daži vēsturnieki domā, ka Butvīds valdījis kopā ar savu brāli Butigeidu kā Žemaitijas valdnieks pēc Traidena nāves 1282. gadā.
Butvīds (Боудивидъ) un viņa brālis lietuviešu ķēniņš Butigeidis (Боуд̑и̑кидъ) pirmo reizi pieminēti Volīnijas metrikā esošajā 1289. gada maija līgumā ar Volīnijas kņazu Mstislavu Daņiloviču:[4]
«Тогда же Литовьскии кнѧзь Боуд̑и̑кидъ и братъ его .Боудивидъ. даша кнѧзю Мьстиславоу . городъ свои . Волъковъıескь абы с ними . миръ держалъ.» ("Tajā pašā laikā kņazs Budigeids un viņa brālis Butvīds deva kņazam Mstislavam savu pilsētu Volkovijsku, lai uzturētu mieru ar mums.")
Savukārt Duisburgas Pētera hronikas notikumu aprakstā par 1291. gadu ir minēts, ka Lietuvas ķēniņš jau ir Pukuvers (Pucuwerus rex Lethowie), kas savu dēlu Vīteni šajā gadā nosūtījis karagājienā pret poļiem uz "Bristenes (Brestas) zemi", kur Kujāvijas kņazi Kazimirs (Casimirus) un Vladislavs Elkonītis (Lochoto) vērsās pēc palīdzības pie Prūsijas mestra Meinharda:
Pucuwerus rex Lethowie eciam hoc anno filium suum Vithenum cum magno exercitu misil versus Poloniam ad terram Bristensem et post multa damna ibidem facta in occisione et capcione hominum incendio et rapina, Casimirus et Lochoto duces Polonie anxii de salute suorum supplicaverunt fratri Menekoni magistro Prussiae prosubsidio.
No sakritības laikā tiek secināts, ka Butivīds un Pukuvers varētu būt viena un tā pati persona.[5] Citos hronikas norakstos ir atrodamas arī citas viņa vārda formas — Putuwerus un Lutuwerus.
Pēc šī karagājiena Butvīds vairs nav pieminēts, un par Lietuvas dižkungu kļuva viņa dēls Vītenis, kas 1295. gada notikumu aprakstā minēts kā Lietuvas ķēniņš (rex Lethowie).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «kudikiuvardai.lt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. maijā. Skatīts: 2011. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Древние литовские имена». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. jūlijā.
- ↑ "Задонщинa". Подготовка текста и примечания Л. А. Дмитриева // Изборник (Сборник произведений литературы Древней Руси) / Составители и общие редакторы Л. А. Дмитриев и Д. С. Лихачёв. — Москва: Художественная литература, 1969. — С. 380—397, 747—750 (примечания).
- ↑ «ПСРЛ. Т. 2. Ипатьевская летопись. СПб., 1908. стлб. 933.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. novembrī. Skatīts: 2011. gada 23. jūlijā.
- ↑ J. Puzyna. Kim był i jak sie naprawdę nazywał Pukuwer ojciec Giedymina // Ateneum Wileńskie. — T. 10. — 1935. — S. 1-43.
| Ģedimina dzimtas valdnieks
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Narimants |
Žemaitijas kunigaitis ap 1280— ap 1290 |
Pēctecis: Marģers | ||
| Priekštecis: Butigeidis |
Lietuvas dižkunigaitis ap 1290 — ap 1295 |
Pēctecis: Vītenis | ||