Beles muiža
Koordinātas: 56°54′10″N 24°09′50″E / 56.90278°N 24.16389°E
Beles muiža (vācu: Bellenhof) ir bijusī Akmeņsalas draudzes novada muiža uz Akmeņsalas. Mūsdienās šīs muižas ēku vietā Daugavas kreisajā krastā atrodas Bellu mājas Ķekavas novada Katlakalnā.
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji bijusi 1259. gadā dibinātās Mazjumpravas muižas īpašums Daugavas pretējā pusē. 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti, un tai pievienoja plašu teritoriju līdz Ķīšezeram, kā arī zemes Pārdaugavā līdz pat Torņakalnam. Kad zviedri ieņēma Vidzemi un jezuīti to atstāja, 1627. gadā Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam.
Pēc Hupela apraksta 1631. gadā Mazjumpravas muižas īpašnieks Martins Vulfs muižu atdāvinājis Vitmahera dzimtai, kas iecelti dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Palmštrauhi.[1]
19. gadsimta vidū Beles privātmuiža piederējusi pie Katlakalna draudzes.[2]
Kad 19. gadsimta beigās Olektes sānteka aizsērēja, muižas zemes īpašumi uz Akmeņsalas pilnīgi saplūda ar Daugavas kreiso krastu.
Galerija
labot šo sadaļu-
Akmeņsala (Steinholm) ar Katlakalna veco baznīcu un Beles muižu (Bellenhof) ap 1780. gada kartē.
-
Beles muižas skats uz Akmeņsalas Daugavas krastā.
-
Beles muižas (Bellenhof) kungu mājas apraksts (Broce, 1816).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. jūlijā.
- ↑ «Beles muižas (Bellenhof) 1858. g. revīzija un tās papildinājumi. (536. lieta)». raduraksti.arhivi.lv. Skatīts: 2024-12-06.