Atvērt galveno izvēlni

Bujņicki (poļu: Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes[1] poļu dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļojusi Inflantijas vaivadijā.

VēstureLabot

Par dzimtas priekšteci uzskata 15. gadsimtā dzīvojušo Jurģi Toločko, kas esot bijis Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta dēla Vaidota dēls, iespējams nogalināts ap 1401. gadu, aizstāvot Kauņas pili pret Vācu ordeņa uzbrukumu. Savu vārdu dzimta ieguvusi no Bujnicas, kas atrodas uz dienvidiem no Mohiļevas.[2] Pēdējais kņazu dzimtas vīriešu pārstāvis bija kņazs Aleksijs, kurš nomira 1506. gadā un visu savu īpašumu norakstījis Kijevas klosterim.

1820. gadā Dagdas muižnieks Kazimirs Bujņickis kopā ar Plāteriem aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās dzimbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.[3]

Viņa dēls Zigmunts Bujņickis bija Janvāra sacelšanās organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, sadarbojās ar Leonu Plāteru un Vladislavu Soltānu. Tādēļ Krievijas impērijas valdība konfiscēja Bujņicku muižas, Zigmunta Bujņicka sieva Aneta tika izsūtīta uz Tambovas guberņu, bet viņš pats devās trimdā uz Franciju. Viņa brālis Boļeslavs Bujņickis tika ieslodzīts cietumā. Krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.

CilvēkiLabot

AtsaucesLabot

  1. Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks (latgaliski)
  2. J. Wolff. Kniaziowie litewsko-ruscy od końca XIV wieku (poliski)
  3. Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)