Brūklene
Brūklene (latīņu: Vaccinium vitis-idaea) ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās, augustā.[2]
| Brūklene Vaccinium vitis-idaea L. | |
|---|---|
 Brūklene (Vaccinium vitis-idaea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Viršu rinda (Ericales) |
| Dzimta | Ēriku dzimta (Ericaceae) |
| Ģints | Melleņu ģints (Vaccinium[1]) |
| Suga | Brūklene (V. vitis-idaea) |
| Sinonīmi | |
| Rhodococcum vitis-idaea (L.) Avrorin | |
 Brūklene Vikikrātuvē | |
Savvaļā aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā. Aug sausos priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem.[2]
Lietojums
labot šo sadaļuNogatavojušās ogas ievāc un vai nu ēd svaigas vai no tām gatavo ievārījumu. Brūklenes pievieno arī citu augļu ievārījumiem kā konservantu.[2]
Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto caurejas, reimatisma, podagras ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli nierakmeņu ārstēšanai. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai. Tibetas tautas medicīnā brūklenes lapu novārījumu lieto gastrītu ārstēšanai.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brūklene |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Brūklene| Medicīnas termins (latviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |