Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"

Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" (vācu: alt-schottische Oberloge „Ernst zum rothen Adler” in Kurland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Jelgavas ložas "Trīs kronēti zobeni" („Trois epées couronnées” jeb „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) vai pie īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušās Jelgavas ložas "Trīs kronētas sirdis" („Trois Coeurs couronnées”) vai Aizputes ložas "Frīdrihs pie zaļā karoga" („Friedrich zur grünen Fahne”). Virsloža strādāja Prūsijas Karaliskās mātes ložas "Pie trim zemeslodēm" („Zu den drei Weltkugeln”) vecskotu ložu rituālā. Skotu virsložas locekļu vārdi nav pieejami pilnībā.

Pakļautība

Kurzemes vec-skotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" kopā ar Vidzemes vec-skotu virsložu "Pie zelta pārpilnības raga" pakļāvās direktorālajai lielložai "Pie trim zemeslodēm" Striktās Observances sistēmā. Savukārt pēc Stingrās uzraudzības sistēmas pārveides 1772.gadā Vidzemes un Kurzemes vec-skotu virsložas pakļāvās augstākajam lielmeistaram Braunšveigas hercogam Ferdinandam. Pēc lielmeistara barona Kārļa Gothelfa fon Hunda un Alten-Grotkausa nāves par Stingrās uzraudzības ordeņa vadītāju Volfenbuteles (Wolfenbüttel) konventā 1778. gada 28.jūlijā - 27.augustā tika ievēlēts Sēdermanlandes hercogs Kārlis. Livonijas prefektūra ar Rīgas kapitula komtura Baltazara fon Bergmana (ordeņa bruņinieka vārds: Balthazar eques a columna aurea coronata) pūliņiem tika pacelta neatkarīgas prefektūras statusā.

Ceturtā grāda ložas darbības atjaunošana

Senā un akceptētā skotu rituāla ceturto grādu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem Vācijas brīvmūrnieku 33. un pēdējā grāda Augstākā rāte 2005. gadā nodibināja perfekcijas ložu „Clavis Rigensis”, kas kopš 2007. gada darbojas suverēnās Latvijas AASR Augstākās rātes vadībā.

Virsložas brāļi

Virsmeistars

• Ernsts Johans fon Firkss (von Fircks), barons, Kurzemes muižnieks ar ordeņa vārdu "Eq.ab Aquila Rubra", Striktās Observances dibinātāja Kārļa Gothelfa fon Hunda un Alten-Grotkausa māceklis, "Tempelburg" prefekts Striktās Observances sistēmas VII.provincē „Germania inferior“), vēlāk arī Kurzemes vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ virsmeistars.

Skotu meistari

• Frīdrihs Ēvalds fon Firkss, barons (von Fircks), Kurzemes muižnieks, galma padomnieks. Aizputes Jāņa ložas „Friedrich zur grünen Fahne“ krēsla meistars.
• fon der Hovens (von der Howen) Oto Hermanis (1740-1806), politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes hercogistes pārstāvis Varšavā. Pretojies Pētera Bīrona apstiprināšanai Kurzemes hercoga amatā, par ko Krievijas ķeizariene Katrīna II likusi viņu Varšavā apcietināt un trīs gadus turēt ieslodzījumā Rīgas citadelē 1771.-1774. Vēlāk mainījis politiskos uzskatus, bijis Kurzemes bruņniecības sekretārs, parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijai 1795. gadā, vēlāk slepenpadomnieks, senators Sv.Pēterburgā. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars 1779. gadā un Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ inspektors 1780. gadā.
• fon Štarks (von Stark) Johans Augusts, barons (1741-1816). Teologs, filosofs, lingvists. Studējis Getingā, kur uzņemts franču militārajā ložā (1761). Austrumu valodu skolotājs Sv.Pēterburgā (1763-65 un 1768-69). Bibliotēkārs „Bibliothèque royale” Austrumu rokrakstu nodaļā Parīzē (1765-66). Izveidojis savu klerikālo sistēmu brīvmūrniecībā „Tempļa bruņinieku klerikāts”, kas balstīta uz slepeniem pirmskristiešu (eseniešu) aktiem, kurus Tempļa ordenim 11.gs.nodevuši Sīrijas kristieši. Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” dibinātājs (1768-69) un prezidents (ordeņa vārds Archimedes ab Aquila fulva). Teoloģijas profesors Karaļauču universitātē un ģenerālsuperintendants (1769-77). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781). Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1777-1781) . Galma mācītājs Darmštatē (1781-1816).
• Švarcs (Schwartz), Johans Georgs Eižens (1751-1784). Pedagogs, filosofs. Studējis Jēnā, mājskolotājs Krievijā un Mohiļevas ložas „Herkuless šūpulī” dibinātājs (1776) un krēsla meistars (1779). Dodas uz Jelgavu, kur tiek uzņemts Striktās Observances Jelgavas vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ 5. grādā (1779). Maskavas universitātes profesors, ģimnāziju inspektors (1779-82). Maskavas ložas „Draudzība/Trīs zobeni” meistara vietnieks (1779), ložas „Eintracht” („Harmonija”) dibinātājs (1780). Atkārtoti ierodas Jelgavā, kur tiek iesvētīts „Zelta un Rožukrusta ordenī” (1781) ar ordeņa vārdu Garganus, tālāk dodas uz Berlīni un Braunšveigu, kur no Augstākās Direktorijas vadītāja Johana Kristiana Antona Tedena saņem pilnvaras kļūt par Krievijas rozenkreiceru vadītāju (1781). Rožukrusta ordeņa teorētiskā grāda dibinātājs Maskavā (1782). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen“ krēsla meistars (1783). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula loceklis (ordeņa vārds Georgius eques ab aquila crescente) un kanclers (1783). „Nenogurdināms entuziasts, kas vienmēr kvēloja kā nenodzēšama liesma un kas sevi pats 33 gadu īsajā dzīvē sadedzināja pelnos“.
• fon Mēdems (von Medem), Aleksandrs, barons (). Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818-21). Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un pirmais pārraugs (1815-22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā Austrumu bruņinieka pakāpē.
• fon Mēdems (von Medem) Kristofers Georgs Dītrihs, grāfs (). Kurzemes landmaršals un virspadomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars (1779).
• fon Mēdems (von Medem), Pēteris, barons (). Kurzemes muižnieks, Dobeles hauptmanis (1818-19), Tukuma hauptmanis (1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ atjaunotājs (1815) un otrais pārraugs (1815-22). Kapitula „Fēnikss“ loceklis Sv. Pēterburgā 6. pakāpē.
• Mudrovs, Matvejs Jakovļevičs (1772-1831). Iekšķīgo slimību ārsts. Studējis Maskavas universitātē (1796-1800), nosūtīts papildināties uz ārzemēm, studējis Berlīnē, Vircburgā, Getingā, Vīnē, Parīzē (1802-05). Uzņemts brīvmūrniecībā barona G.Gine vadībā Rīgas ložā „Zur kleinen Welt“ (1802), Jelgavā tiek uzņemts augstākajos grādos vecskotu ložā „Ernst zum rothen Adler“ (1802). Berlīnes ložas „Zur Eintracht“ brālis (1803-04), Parīzes „Krusta bruņinieku“ ložas brālis (1804-05). Viļņas kara hospitāļa ārsts (1805-08). Sv.Pēterburgas ložas „Mirstošā sfinksa“ brālis (1808). Medicīnas profesors Maskavas universitātē (1809-31), Maskavas universitātes medicīnas fakultātes dekāns (1813-20). Maskavas ložas „Neptūns“ brālis (1819), Maskavas skotu grādu ložas „Fēnikss“ brālis (1819), 2.pārraugs (1821), Rozenkreiceru ordeņa Maskavas teorētiskā grāda loceklis (1819-21). Valsts padomnieks. Pirmais Krievijā sācis rakstīt pacientu slimības vēstures. Nomiris holeras epidēmijas laikā, vadot holeras slimnīcu Sv.Pēterburgā.

Atsauces

• ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija. Ф.1412, oп.1., Д. 4353, Д. 5556
• Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
• Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932

Ārējās saites

• Latvijas AASR Augstākās rātes mājaslapa