Brīvā ekonomiskā zona
Brīvā ekonomiskā zona ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) paveids, kurās saimnieciskajai darbībai netiek piemēroti nodokļi vai arī tie ir ļoti zemi. Saskaņā ar Kioto konvenciju «brīvā zona ir līgumslēdzējas puses teritorijas daļa, kurā visas ievestās preces, ciktāl tas attiecas uz ievedmuitas nodokļiem, parasti uzskata par ārpus muitas teritorijas esošām precēm.»[1] Brīvās ekonomiskās zonas parasti izveido valstu valdības vai starptautiskie līgumi.
Vēsturiski brīvo ekonomisko zonu priekštecis bija brīvostas, kas mūsdienās ir cits SEZ paveids. Zināmākās vēsturiskās brīvostas bija Danciga, Trieste un Tanžera. Ar starptautisku līgumu (Svalbāras līgumu) noteikta brīvā ekonomiskā zona ir Norvēģijai piederošā Svalbāra.