Borislava
Borislava (ukraiņu: Борислав) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas rajonā pie Skoles Beskidu kalniem. Sens naftas ieguves centrs. Mūsdienās viena no dažām vietām pasaulē, kur iegūst naftas paveidu ozekerītu.[1]
Borislava | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Борислав | |||
Pilsētas administrācijas ēka | |||
| |||
Koordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°EKoordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Ļvivas apgabals | ||
Rajons | Drohobičas rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1933 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 43 km2 | ||
Augstums | 308−641 m | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
• kopā | 33 186 | ||
• blīvums | 771,8/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Borislava Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1387. gadā kā karalienei Jadvigai piederoša pilsēta Polijas kroņa zemēs. Kopš 1569. gada — Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1861. gadā pilsētas pievārtē tika atklāts viena no pasaulē pirmajiem naftas urbumiem. 1909. gadā Borislavas apkaimē ieguva 5% no pasaules naftas.
Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Borislavu ieņēma vācu karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.
Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 118. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Borislava.