Borislava

pilsēta Ukrainā

Borislava (ukraiņu: Борислав) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas rajonā pie Skoles Beskidu kalniem. Sens naftas ieguves centrs. Mūsdienās viena no dažām vietām pasaulē, kur iegūst naftas paveidu ozekerītu.[1]

Borislava
pilsēta
Борислав
Pilsētas administrācijas ēka
Pilsētas administrācijas ēka
Karogs: Borislava
Karogs
Ģerbonis: Borislava
Ģerbonis
Borislava (Ukraina)
Borislava
Borislava
Borislava (Ļvivas apgabals)
Borislava
Borislava
Koordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°E / 49.28917; 23.41889Koordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°E / 49.28917; 23.41889
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Ļvivas apgabals
Rajons Drohobičas rajons
Pilsētas tiesības 1933
Platība
 • Kopējā 43 km2
Augstums 308−641 m
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 33 186
 • blīvums 771,8/km²
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa www.boryslavmvk.gov.ua
Borislava Vikikrātuvē

Rakstos pirmoreiz minēta 1387. gadā kā karalienei Jadvigai piederoša pilsēta Polijas kroņa zemēs. Kopš 1569. gada — Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1861. gadā pilsētas pievārtē tika atklāts viena no pasaulē pirmajiem naftas urbumiem. 1909. gadā Borislavas apkaimē ieguva 5% no pasaules naftas.

Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Borislavu ieņēma vācu karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.

Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 118. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu