Bohotņica
Bohotņica (poļu: Bochotnica, izrunā: /bɔxɔtˈnit͡sa/) ir ciems Polijas dienvidaustrumos, Ļubļinas vojevodistes rietumos, Pulavu apriņķī. 2022. gadā šajā ciematā dzīvoja 1001 iedzīvotājs. Ciems atrodas vēsturiskajā Mazpolijas reģionā pie Bistras upes, kas aptuveni kilometru tālāk ietek Vislā. Ciems agrāk ir saukts arī par Mazo Bohotņicu (Bochotnica Mała), jo 22 km uz austrumiem atrodas cits ciems ar nosaukumu Bohotņica-Kolonija.
| Bohotņica | |
|---|---|
| ciemats | |
| Bochotnica | |
.jpg) | |
  Bohotņica  Bohotņica | |
| Koordinātas: 51°20′22″N 21°59′35″E / 51.33944°N 21.99306°EKoordinātas: 51°20′22″N 21°59′35″E / 51.33944°N 21.99306°E | |
| Valsts |
 Polija |
| Vojevodiste |
 Ļubļinas vojevodiste |
| Apriņķis |
 Pulavu apriņķis |
| Dibināta | 14. gadsimtā |
| Platība | |
| • Kopējā | 20 km2 |
| Augstums | 120 m |
| Iedzīvotāji (2022. gadā) | |
| • kopā | 1 001 |
| • blīvums | 50,1/km² |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta indekss | 24-120 |
| Mājaslapa |
bochotnica |
 Bohotņica Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuBohotņica ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām Mazpolijā. No 6. līdz 10. gadsimta tur esot bijusi apmetne.[1] Rakstiskajos avotos Bohotņica pirmo reizi pieminēta 1317. gadā. Netālu no ciema atrodas 14. gadsimta pils drupas. Saskaņā ar leģendu pili uzcēla Kazimirs III Lielais savai mīļākajai Esterei Malahai, kurpnieka meitai. Ar slepenu tuneli pils esot bijusi savienota ar Kazimira pili. Blakus pilsdrupām atrodas 18. gadsimtā celts tornis, kas mūsdienās kalpo kā tūristu skatutornis.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuBohotņica atrodas vēsturiskajā Mazpolijas reģionā, Ļubļinas augstienē. Aptuveni 3 km uz dienvidrietumiem no Bohotņicas atrodas Kazimeždolni, 10 km uz ziemeļiem — Pulavi, bet 42 km uz austrumiem ir Ļubļina. Cauri ciemam plūst Bistras upe, kas aptuveni kilometru tālāk ietek Vislā. Vislas upes palu laikā Bohotņicu apdraud plūdi; zemākās ciema daļas applūst. 1968. gadā tika izveidots uzbērums, kas pasargā ciemu no paliem.[2] Bohotņica un tās apkārtne ir viena no teritorijām ar visaugstāko gravu erozijas līmeni Eiropā. To blīvums vietām pārsniedz 10 km/km².[3]
Bohotņicā valda kontinentāls klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras amplitūda un daudz saulainu dienu. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 8,0 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo temperatūru 18,7 °C, bet aukstākais mēnesis ir janvāris, kad vidēji ir -5,0 °C. Gada nokrišņu daudzums ir 550 mm. Sniega segas ilgums ir 80 dienas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nogaj-Chachaj, Lis, Sochacka, Teodorowicz-Czerepińska, Pawłowski. Bochotnica – historia i zabytki. Puławy : Drukarnia Azoty, 1996. 40. lpp.
- ↑ Piwowarek. Rody Bochotnickie. Obrzędy – Obyczaje – Tradycje XX wieku. Bochotnica, 2007. 67. lpp.
- ↑ Nogaj-Chachaj, Lis, Sochacka, Teodorowicz-Czerepińska, Pawłowski. Bochotnica – historia i zabytki. Puławy : Drukarnia Azoty, 1996. 38. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bohotņica.
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |