Bivas ezers
Bivas ezers (japāņu: 琵琶湖, Biwa-ko, agrāk arī Omi ezers) ir lielākais saldūdens ezers Japānā, atrodas Honsjū salas centrālajā daļā, ziemeļaustrumos no Kioto. Tā kā ezers atrodas tuvu šai Japānas senajai galvaspilsētai, tas ir bieži minēts Japānas literatūrā, jo īpaši dzejā.
Bivas ezers | |
---|---|
Bivas ezera ainava | |
Atrodas | Japāna |
Koordinātas | 35°20′N 136°10′E / 35.333°N 136.167°EKoordinātas: 35°20′N 136°10′E / 35.333°N 136.167°E |
Platība | 670,4 km2 |
Lielākais garums | 63,49 km |
Lielākais dziļums | 103,58 m |
Tilpums | 27,5 km3 |
Augstums v.j.l. | 85,6 m |
Izteka | Seta |
Sateces baseins | 3 174 km2 |
Salas | 3 |
Apdz. vietas krastos | Hikone, Otsu, Sakamoto |
Bivas ezers Vikikrātuvē |
Ietek ap 400 nelielu upju, ezera garums ir 63,5 km, platums — 22,8 km, krasta līnijas garums 235,2 km.[1]
Ezers kalpo kā saldūdens rezervuārs 15 miljoniem cilvēku, tai skaitā apkārtējām pilsētām — Kioto un Otsu; tas ir nozīmīgs apkaimē esošajai tekstilrūpniecībai. Ezerā tiek audzētas pērles. Pavasarī ezera līmenis var celties par 3 metriem kūstošā sniega un pavasara lietavu dēļ, savukārt rudenī tas pārplūst rudens ciklonu dēļ.
Ezers ir ap 4 miljonus gadu vecs un tik ilga, nepārtraukta ezera vēsture ļāvusi attīstīties īpašai ekosistēmai. Ezerā reģistrētas ap 1100 organismu sugu, tai skaitā 58 sugas ir endēmas — sastopamas tikai šajā ezerā. Ezerā ievazātas invazīvu sugu zivis, kas nodarījušas lielu postu unikālajai ezera ekosistēmai.
1981. gada 1. jūlijā tika pieņemts pirmais likumdošanas akts ezera aizsardzībai un šī diena tagad tiek svinēta kā Bivas ezera diena. Ezers 1993. gadā iekļauts arī Rāmsaras vietu sarakstā kā vērtīgs mitrājs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Brief Introduction of Lake Biwa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. augustā. Skatīts: 2011. gada 14. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Šigas prefektūras Bivas ezera un vides departaments (japāniski)
- Tīkla kamera (japāniski)