Biskupina ir sena Lužickas kultūras apmetne, kas atrodas Polijā uz Biskupinas ezera pussalas, Gonsavas gminas teritorijā (Žņinas apriņķis, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste), apmēram 40 km uz dienvidrietumiem no Bidgoščas pilsētas.

Biskupina
Atjaunotie Biskupinas vārti.
Biskupina (Polija)
Biskupina
Biskupina
Atrašanās vieta Valsts karogs: Polija Polija
Koordinātas 52°47′18″N 17°44′41″E / 52.78833°N 17.74472°E / 52.78833; 17.74472Koordinātas: 52°47′18″N 17°44′41″E / 52.78833°N 17.74472°E / 52.78833; 17.74472
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Lužickas
Piezīmes
Izrakumi no 1933. gada
Arheologi J.Kostsevskis, Z.Rajevskis
Stāvoklis Atjaunota apbūve
Publiska piekļuve Brīvdabas muzejs

1933. gadā arheologi J. Kostsevskis un Z. Rajevskis vienā no ezera pussalām atklāja senas apmetnes pēdas.[1] Pateicoties purvainam apvidum, koka celtnes, kas attiecas uz apmēram 550. gadu pr.Kr., bija labi saglabājušās. Tas deva iespēju arheologiem atjaunot namu un iežogojumu ārējo izskatu, kā arī to celšanas tehnoloģiju.

Biskupinas apdzīvošana pēc zinātnieku aplēsēm notika no bronzas laikmeta vidus, apmēram no 14. gadsimta pr.Kr. līdz agrajam dzelzs laikmetam ap 5. gadsimtu pr.Kr.

Apmetne bija apjozta ar augstu žogu uz zemes pamata. Ārējās sienas tika darinātas no koka, bet iekšējā daļa piepildīta ar zemi. Mājas (ap 105 skaitā) stāvēja ļoti blīvi cita pie citas un faktiski veidoja 13 garas ielas. To iekārtojums bija vienkāršs — priekšnams, istabas centrā — pavards, pa kreisi guļamās lāvas. Priekšnamā ziemas laikā varēja atrasties lopi.

Atradumi liecina par to, ka iedzīvotāji nodarbojās, galvenokārt, ar zemkopību, lopkopību, dzelzs apstrādi, zvejniecību, medībām, vākšanu u.c.

Arheoloģisko izrakumu gaitā šīs apmetnes teritorijā tika atrastas ap 6 miljoniem dažādu priekšmetu. To starpā tīkli, stelles, riteņi, laivas, daudz dažādu trauku, ieskaitot keramiskos. Daži atradumi norāda uz tirdznieciskām saitēm ar Melnās jūras ziemeļu skitu ciltīm.

Pašlaik Biskupinas apmetne ir pārvērsta brīvdabas muzejā. Tajā var redzēt rūpīgi atjaunotas apmetnes ielas un namus, kā arī eksponētos arheoloģiskos atradumus. Vasarā šeit tiek rīkoti arheoloģiskie festivāli.

Dendrohronoloģiskā analīze nodrošināja precīzu apmetnes namu celtniecības laiku. Ozolkoka baļķi, no kuriem ir celtas mājas, bija nocirsti 747—722. gados pr.Kr. Pie tam ap 60% paraugu tika cirsti 738/737. gada pr.Kr. ziemā.

Blakus ezeram atrodas Biskupinas ciems. Iedzīvotāju skaits — 320 cilvēki.