Birztalas veronika
Birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp ļoti bieži Latvijas teritorijā, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē.[2]
Birztalas veronika Veronica chamaedrys L. | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
Ģints | Veronikas (Veronica) |
Suga | Birztalas veronika (Veronica chamaedrys) |
Birztalas veronika Vikikrātuvē |
Morfoloģija
labot šo sadaļuBirztalas veronika ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, kuram divās rindās ir matiņi un augšdaļā zaro.
Lapas ir olveidīgas, aptuveni 1,5-3 cm garas un 1-2,5 cm platas. Tās uz stublāja ir pretējas, abpusēji apmatotas, mala strupi zāģzobaina. Lapas pamats ir sirdsveida un lapas ir īsos kātos vai gandrīz sēdošas.
Ziedu ķekari veidojas augšējo lapu žāklēs pa 2 vai 4, un ir novietoti pretēji. Ziedkopa ir skraja, vainags zils ar tumšākām dzīslām. Ziedu kāts ir garāks nekā lancetiskā seglapa. Kauss un ziedkāts ir apmatots. Kauslapas parasti ir četras. Vainaglapas ieapaļas. Auglis ir apmatota pogaļa ar līku irbuļa palieku un seklu jomu. Zied no maija līdz oktobrim.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «birztalas veronika - Veronica chamaedrys L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-23.