Birete (galvassega)
Birete, saukta arī par bereti (itāļu: Biretta), ir tradicionāla katoļu latīņu rituāla garīdznieka galvassega. Tā ir apaļa un mīksta no iekšpuses, cieta četrstūrainas formas no ārpuses auduma cepure bez apmales un naga, kuras stūriem cepures augšējā daļā ir piešūti četri vai trīs pusapļa formas cieti auduma elementi, kas veido krusta formu cepures centrā. Birete var būt ar pušķi vai bez tā augšējās daļas vidū. Birete parādījās 15. — 16. gadsimtā.[1]
Sākotnēji birete kalpoja kā galvassega, kas aizsargāja galvu no aukstuma ziemas laikā. Mūsdienās priesteri bireti uzliek parasti apbedīšanas gadījumu, kā arī citu dievkalpojumu laikā. Kardināliem pāvests svinīgi uzliek kardināla bireti to izsludināšanas laikā.
Birešu krāsas
labot šo sadaļuBiretes krāsa parāda garīdznieka pakāpi Baznīcas hierarhijā.
- priesteriem parasti melnā krāsā ar pušķi;
- prelātiem — melnā krāsā, bet apšuve un pušķis augšā ir violetā krāsā;
- bīskapiem — violetā krāsā gan birete, gan pušķis;
- kardināliem — purpursarkanā krāsā bez pušķa, tas ir viens no kardināla cepuru veidiem;
- pāvestam — baltā krāsā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "Katoļu Dzīve", 1998. Nr.1., 12.lpp.