Kardināla cepure
Kardināla cepure ir kardināla apģērba elements un viena no kardināla simboliem un identifikācijas zīmēm jeb insignijām.
Pirmo reizi purpursārto kardināla cepuri, kas bija galero, kardinālam pasniedza pāvests Inocents IV. Sākotnēji tieši cepure simbolizēja kardinālam piešķirto titulu, taču vēlāk viss kardināla liturģiskais tērps kļuva purpursarkanā krāsā, kas kļuva par kardināla simbolu, atgādinot gatavību izliet savas asinis par ticību, aizstāvot Baznīcu.
Cepuru veidi
labot šo sadaļuLaika gaitā kardinālu cepuru formas ir mainījušās, tās ir trīs:
- galero — sākotnējā kardināla cepure, zema hūtei līdzīga cepure ar ļoti platām malām, no kurām nokarājas divas auklas, kuru katras galus nobeidz 15 bārkstis. Pēc otrā Vatikāna Koncila to vairāk nelieto, taču izmanto visu katoļu garīdzniecības kārtu heraldikā, izstrādājot ģerboņus.
- birete — tai ir kvadrātveida beretes forma, kas radusies 15. — 16. gadsimtā, tā ir pašreizējais kardināla simbols.
- piuska — ikdienas kardināla cepure, ko nēsā arī zem biretes vai mitras.
Cepuru attēli
labot šo sadaļu-
Arhibīskaps galero (kardināla galero jābūt par 5 bārkstīm vairāk katrā pusē).
-
Kardināls biretē.
-
Kardināls piuskā.