Bezmēles vardes
Bezmēles vardes, bezmēles varžu dzimta jeb piešvaržu dzimta (Pipidae) ir samērā primitīva bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un tiek iedalītas 5 ģintīs. Kā jau dzimtas nosaukums norāda, visām šīs dzimtas sugām nav mēles.[1] Lielākā daļa šīs dzimtas sugu mājo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, bet pipu ģints (Pipa) sugas sastopamas Dienvidamerikas tropos.[2][3] Bezmēles varžu tuvākie radinieki ir Meksikas smilšu krupju dzimtas (Rhinophrynidae) sugas.[3]
| Bezmēles vardes Pipidae (Gray, 1825) | |
|---|---|
 Surinamas pipa (Pipa pipa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) |
| Dzimta | Bezmēles vardes (Pipidae) |
| Izplatība | |
 | |
 Bezmēles vardes Vikikrātuvē | |
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļu
Bezmēles varžu dzimtas sugas pamatā dzīvo ūdenī un ļoti reti izkāpj krastā.[2] Tām ir vairākas morfoloģiskas īpašības, kas piemērotas šādam dzīves veidam. To pakaļkāju pēdas ir ļoti lielas un platas, pirkstus savieno peldplēve, ķermeņi ir saplacināti (īpaši pipas) un tām ir sānu līnijas sistēma, kas uztver ūdens kustību.[1][2] Lielākajai daļai sugu priekškāju pirksti nav savienoti ar peldplēvi,[4] izņemot Āfrikas pundurvardes (Hymenochirus). Šīm vardēm nav mēles, toties tām ir nagi vienam vai trim pirkstiem (izņemot pipas).[3] Tās ir vienīgās vardes visā bezastaino abinieku kārtā, kurām ir nagi. Šīs dzimtas tēviņi nekurkst, tā kā tiem nav arī balss saišu. Toties tie zem ūdens spēj izdot klikšķus, izmantojot balsenes skrimšļus. Šīm vardēm ir īpaši piemērota dzirdes sistēma, lai saklausītu skaņas zem ūdens. Kurkuļi lielākajai daļai sugu atgādina nelielus samiņus, tā kā tiem ir divi taustekļi. Izņēmums ir Āfrikas pundurvardes, kuru kurkuļiem nav taustekļu.[1]
Bezmēles vardes, atkarībā no sugas, ir mazas, vidējas vai lielas vardes. Mazākas sugas pieder Āfrikas pundurvaržu ģintij, kuru mazākie īpatņi ir apmēram 2—3 cm gari. Tās ir populāras akvāriju sugas.[2] Lielākās bezmēles vardes ir pipu ģints sugas, kuras sasniedz 19 cm.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļuBezmēles vardēm ir raksturīgi akrobātiski pāra riesta peldējumi.[3] Pipām tēviņš no augšas satver mātīti, un pāris atkārtoti griežas augšpēdus un atpakaļ. Ikri tiek iznērsti, apaugļoti un noturēti spraugā starp mātītes muguru un tēviņa vēderu. Mātītes muguras āda uzpamst un ieskauj ikrus, kuri paliek iespiedušies mātītes mugurā. Katram ikram izveidojas neliela kabatiņa, kurā embrijs atkarībā no sugas attīstās līdz zināmai pakāpei, pēc tam pamet mātes muguru.[2][3] Citu bezmēles varžu ģinšu sugām ikri tiek nērsti dīķos vai citos nekustīgos ūdeņos. Kurkuļi barojas ar dažādām augu daļām, filtrējot ūdeni. Izņēmums ir Āfrikas pundurvaržu kurkuļi, kuri ir plēsīgi.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Bezmēles varžu dzimta (Pipidae)
- Āfrikas pundurvardes (Hymenochirus)
- Pipas (Pipa)
- Piešvardes (Xenopus)
- Tropu piešvardes (Silurana)
- Viltus piešvardes (Pseudhymenochirus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Amphibiaweb: Tongueless Frogs
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Tolweb: Pipidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. martā. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «ADW: Pipidae Tongueless Frogs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
- ↑ Pipidae
- ↑ Zweifel, Richard G. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 86–87. ISBN 0-12-178560-2.