Berta Pīpiņa

Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe

Berta Pīpiņa (dzimusi Ziemele; dzimusi 1883. gada 28. septembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe. Bijusi Rīgas domes un 4. Saeimas deputāte, "Demokrātiskā Centra" biedre.[1] Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte.

Berta Pīpiņa
4. Saeimas deputāte

Dzimšanas dati 1883. gada 28. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Codes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Demokrātiskais Centrs
Dzīvesbiedrs(-e) Ērmanis Pīpiņš

Apmeklējusi Misas pagasta skolu un Bauskas meiteņu proģimnāziju. Piedalījusies "Demokrātiskā Centra" dibināšanā un turpmākajā darbībā: ievēlēta partijas padomē un partijas centrālkomitejā.[1] 1921. gadā kļuvusi par Rīgas domes deputāti. 1931. gadā ievēlēta 4. Saeimā, kur darbojusies līdz 1934. gadam.[2]

Bijusi ilggadēja Latvijas Sieviešu nacionālās līgas priekšsēdētāja.[1] Sarakstījusi romānu "Lejaskrodzinieka meita".[2]

1941. gadā deportēta uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.[2]

Demokrātiskā centra grupa. No kreisās: Kārlis Skalbe, Gustavs Zemgals, Berta Pīpiņa, Pēteris Juraševskis. Pirmais no labās Jānis Breikšs. 1920. gadu beigas.
Berta Pīpiņa ar bērniem Noru, Jāni un Birutu. Fotogrāfija publicēta uz žurnāla "Atpūta" iekšējā vākā. (1932. gads)

ApbalvojumiLabot

  • Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira. [3]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 252. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Berta Pīpiņa». Bauskas Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.
  3. «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935), 3. lpp., ieraksts Nr. 1725». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 16.11.2015.