Benneta sala
Benneta sala (krievu: остров Беннетта, jakutu: Беннетт арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]
| Benneta sala | |
|---|---|
 Benneta salas ziemeļu krasts | |
  Benneta sala  Benneta sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 76°41′21″N 148°56′14″E / 76.68917°N 148.93722°EKoordinātas: 76°41′21″N 148°56′14″E / 76.68917°N 148.93722°E |
| Arhipelāgs | Delonga salas |
| Platība | 156,2 km² |
| Garums | 29 km |
| Platums | 12 km |
| Augstākais kalns |
Delonga kalns 426 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
 Benneta sala Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1881. gadā, dreifējot ar ledū iesalušo kuģi Jeannette, atklāja amerikāņa Džordža Delonga ekspedīcija. Nosaukta par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes New York Herald izdevējam Džeimsam Bennetam (James Gordon Bennett). Kādu laiku pēc atklāšanas tika uzskatīta par hipotētisko Saņņikova Zemi. 1902. gadā, mēģinot sasniegt Benneta salu, pazuda Eduarda Tolla ekspedīcija. 1903. gadā glābšanas ekspedīcija Aleksandra Kolčaka vadībā salā atrada pazudušās ekspedīcijas mantas — dokumentāciju, instrumentus un dienasgrāmatu.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Delonga salu rietumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 102 km attālā Žohova sala dienvidaustrumos. Salas reljefs kalnains, trešdaļu tās teritorijas klāj četri ledāji. Krasti klinšaini un lielākoties stāvi.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 15. februārī.
- ↑ Определение "Беннетта остров" в Большой Советской Энциклопедии