Bellarda sūrene
Bellarda sūrene (latīņu: Polygonum bellardii) ir augu suga sūreņu dzimtā. Savvaļā tā ir sastopama Dienvidaustrumeiropā, Eiropas centrālās daļas dienvidos un Rietumāzijā. Latvijā Bellarda sūrene ir uzskatāma par retu ievazātu (adventīvu) augu, kurš ir tālu ziemeļos no dabiskā izplatības apvidus.[1]
| Bellarda sūrene Polygonum bellardii (All.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Sūrenes (Polygonum) |
| Suga | Bellarda sūrene (Polygonum bellardii) |
| Sinonīmi | |
|
- Polygonum kitaibelianum Sadler, - Polygonum novoascanicum auct. | |
 Bellarda sūrene Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuBellarda sūrene ir viengadīgs, 25—70 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, stingrs, zaro, un zari ir stāvi vai atstāvoši. Lapas ir lancetiskas, 2—6 cm garas un 0,25—0,8 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda, gals nosmailots, un dzīslojums apakšpusē ir izcilns. Turzītes ir plēvjainas, bārkstainas.
Vismaz augšējie ziedi ir izvietoti bezlapainu turzīšu žāklēs, mazliet norobežotās no lapainajiem zariem garās un skraji ķekarveidīgās ziedkopās. Ziedi pa vienam vai pušķos pa 2—5. Apakšējie ziedi atrodas lapām līdzīgu seglapu žāklēs tāpat kā vairākumam Latvijā sastopamo sūreņu. Ziedu pušķi savstarpēji diezgan attālināti. Apziednis pusatvērts, zaļš, saaugusī pamatdaļa īsa. Nesaaugusī apziedņa daļas apmale balta vai sārti balta. Auglis ir brūns, 0,25—0,35 cm garš, trīsšķautņains riekstiņš. Riekstiņš vienāda garuma vai garāks nekā apziednis. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Bellarda sūrene - Polygonum bellardii All. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-19.