Barbadosas jenots
Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) ir izmirusi parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
| Barbadosas jenots † Procyon lotor gloveralleni | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
| Suga | Parastais jenots (Procyon lotor) |
| Pasuga | Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) |
Barbadosas jenots bija endēmiska Barbadosas salas, Mazo Antiļu salu arhipelāgā, pasuga. Lai gan par izmirušu Barbadosas jenotu pasludināja tikai 1996. gadā, pēdējais jenots salā tika redzēts 1964. gadā. Tas tika nejauši notriekts ar automašīnu ceļa negadījumā.[1] Par galveno iemeslu, kādēļ ir izmiruši Barbadosas jenoti, tiek minēta tūrisma attīstība. Barbadosas salā 1994. gadā tika ievests un palaists salas mežos citas pasugas parastā jenota pāris.[2]
Klasifikācija
labot šo sadaļuPētnieks Edvards Goldmans 1950. gadā sistematizēja Barbadosas jenotu kā patstāvīgu sugu, to nosaucot par Procyon gloveralleni. Tomēr 2000. gados zinātnieki, veicot morfoloģiskās un ģenētiskās analīzes, secināja, ka Barbadosas jenots ir parastā jenota pasuga. Jenots salā tika ievests tikai pirms dažiem gadsimtiem.[3] Tas ir tuvu radniecīgs Bahamu jenotam un Gvadelupas jenotam. Kopš 2005. gada tas tiek sistematizēts kā parastā jenota (Procyon lotor) pasuga Procyon lotor gloveralleni.[4]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuSalīdzinot ar kontinenta parasto jenotu, Barbadosas jenots ir maza auguma, kas apliecina hipotēzi, ka salās un citās ierobežotās teritorijās, dzīvnieki kļūst augumā mazāki. Ārēji tas atgādina Bahamu jenotu, tam ir smalks un īss galvaskauss. Tā kažoks ir tumši pelēks ar nelielu brūnu nokrāsu uz kakla un pleciem. Pavēderē aug gandrīz tika pavilna, kuru sedz daži akotmati. Toties, salīdzinot ar Bahamu jenotu, tā "melnā maska" uz acīm ir vienlaidus, bez pārtraukuma.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 42, 46. ISBN 978-1-58834-033-7.
- ↑ Glatston, Angela R. (1994). The Red Panda, Olingos, Coatis, Raccoons, and their Relatives
- ↑ Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (2005). "A Systematic and Zoogeographic Overview of the Raccoons of Mexico and Central America". ISBN 978-970-32-2603-0.
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: Procyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 21. maijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Barbados Raccoon
- Procyon lotor Arhivēts 2012. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Barbados raccoon
- Educational resources on Barbados Raccoon