Baņuta Ancāne (dzimusi 1941. gada 8. novembrī Kārsavā, mirusi 2024. gada 24. aprīlī) bija latviešu grafiķe, kas darbojās stājgrafikā un grāmatu grafikā, izmantojot galvenokārt litogrāfijas un oforta tehniku.

Baņuta Ancāne
Dzimusi 1941. gada 8. novembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Kārsava, Ostlande, Trešais reihs (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2024. gada 24. aprīlī (82 gadu vecumā)
Tautība latviete
Nozares grafika

Baņuta Ancāne dzimusi 1941. gada 8. novembrī Kārsavā agronoma un Tautas Saeimas deputāta Jāņa Ancāna (1911—1945) un Valentīnas Ancānes ģimenē. Mākslinieces vīrs Vladislavs Grišins ir grafiķis, bet meita Anna Ancāne ir mākslas zinātniece. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā, ko beigusi 1967. gadā ar diplomdarbu "Aktieru portreti" (Kārlis Sebris, Rasma Garne, Antra Liedskalniņa, Leo Šmits) oforta tehnikā. No 1969. gada Mākslinieku Savienības biedre.[1] Saņēmusi vairākus apbalvojumus: diploms 4. Vissavienības estampa izstādē (1974), diplomi 4. un 5. Tallinas grafikas triennālē (1977, 1980), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987), Mākslinieku Savienības diploms un medaļa par 1988. gada labāko jaunrades sasniegumu.[2]

Mākslinieciskā darbība

labot šo sadaļu

Darbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā. Oforta tehnikā atradusi savus savdabīgus metāla plātnes virsmas apdares paņēmienus, kas dod sudrabainu tonējumu estampā. Visvairāk strādā krāsainās litogrāfijas tehnikā, darinot ainavas un klusās dabas, kā arī psiholoģiski saasinātus portretus ar sarežģītu asociatīvu zemtekstu. Grāmatu ilustrācijas darinājusi akvarelī, pastelī un zīmējumā.

Māksliniece izstādēs piedalās no 1966. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā 1991. un 1994. gadā Aizrobežu mākslas muzejā, 2002., 2003, 2006. un 2007. gadā Nacionālajā Valsts mākslas muzejā.[3]

Izmantotā literatūra

labot šo sadaļu
  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239. lpp.
  1. www.makslinieki.lv
  2. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 22. lpp.
  3. www.sidegunde.com

Ārējās saites

labot šo sadaļu