Bērzgales Dieva apredzības baznīca
Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Bērzgalē. Viena no vecākajām Latgales koka baznīcām.[2] Ievērojams koka arhitektūras celtniecības paraugs.
Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Bērzgales katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Preiļu novads, Aglonas pagasts, Bērzgale |
Koordinātas | 56°9′31″N 27°5′10″E / 56.15861°N 27.08611°EKoordinātas: 56°9′31″N 27°5′10″E / 56.15861°N 27.08611°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1751 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Daumants Abrickis |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | baroks |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības beigas | 1751 |
Specifikācija | |
Garums | 13,25m |
Platums | 12,20m |
Būvmateriāli | koks |
Vēsture
labot šo sadaļuBērzgales pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 17. gadsimta beigās un atradās kapsētā, par ko tagad liecina akmens obelisks, kas norāda vietu, kur atradās senās baznīcas altāris. Pašreizējā koka baznīca tika uzcelta 1751. gadā par muižnieka Sokolovska līdzekļiem un bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina dievnamu konsekrēja Dievišķās providences, Svētā Stefana un Svētā Laurentija godam.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Aglonas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis.[1] Bērzgales draudze ir sena un sāka veidoties jau viduslaikos. Draudzei ir sešas kapsētas — Bērzgales kapsēta, Dunsku kapsēta, Silišku kapsēta, Guttas kapsēta, Makužu kapsēta, Madelānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jura diena, Dievmātes Karmela skapulāra svētki, Svētā Laurentija svētki, Kristus Karaļa svētki, Svētā Stefana svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuBērzgales baznīca ir barokāla koka celtne ar šīfera jumtu un diviem torņiem, 13,25 metrus gara un 12,20 metrus plata trīs navu telpa ar flīžu — cementa grīdu. Baznīcas sienas būvētas no tēstiem koka baļķiem, kas apšūtas ar dēļiem. Baznīcas solos var izvietoties 50 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra pamatos un mūra stabos. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas celts 1848. gadā.[4]
Interjers
labot šo sadaļuGalvenais centrālais altāris ir ar skaistiem baroka kokgriezumiem un divām Dievmātes gleznām. Baznīcas labās puses altārī ir Svētā Stefana glezna, bet kreisās puses altārī Svētā Laurentija glezna, kuru autors bija Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas mākslinieks Zenons Stefanskis. Saglabājies sākotnējais 18. gadsimtā veidotais altāris un ērģeļu prospekts.[4] Kopumā apskatāmi 32 mākslas pieminekļi.[2]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Fotogrāfijas
- www.vietas.lv
- www.latvia.travel/lv Arhivēts 2018. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.
- www.zudusilatvija.lv
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 19. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. novembrī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 79.lpp.
- ↑ 4,0 4,1 www.vietas.lv