Bērzes luterāņu baznīca

Latvijas kultūras piemineklis nr. 4879

Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Dobeles novada Bērzes pagasta Bērzē, valsts nozīmes 19. gadsimta pirmās puses un vidus arhitektūras piemineklis.

Bērzes luterāņu baznīca
Bērzes luterāņu baznīca (Latvija)
Bērzes luterāņu baznīca
Bērzes luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Dobeles novads, Bērzes pagasts, Bērze
Koordinātas 56°41′08″N 23°26′23″E / 56.6855°N 23.4396°E / 56.6855; 23.4396Koordinātas: 56°41′08″N 23°26′23″E / 56.6855°N 23.4396°E / 56.6855; 23.4396
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1743 (1820, 1849, 1887)
Oficiālais nosaukums: Bērzes luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 4879
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Pirmā koka baznīca tagadējā dievnama vietā celta 1743. gadā. Tagadējās baznīcas būvniecība sākta 1820. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta Heinriha Eduarda Dihta projekta. Celtniecības kļūdas dēļ 1821. gadā sabruka baznīcas tornis, un, domājams, tikai 1824. gadā dievnams tika iesvētīts. 1839. gadā baznīcā iebūvētas pirmās ērģeles, bet 1849. un 1887. gadā ēka pārbūvēta un remontēta, cietusi Pirmā pasaules kara laikā, tomēr atjaunota no 1923. līdz 1924. gadam. Dievnams cietis arī Otrā pasaules kara laikā, kad gāja bojā gandrīz visa baznīcas iekārta un interjers. 1949. gadā tika sākta baznīcas atjaunošana, remontdarbi tika pabeigti 1958. gadā, bet tornis tika atjaunots tikai 1985. gadā. 2012. gadā baznīcai tika uzlikts jauns jumts. 2020. gadā Bērzes draudze no Zaubes luterāņu draudzes saņēma dāvinājumā vēsturiskas ērģeles, kas būvētas 1913. gadā Rīgas 3. ģimnāzijai. Lai instrumentu būtu iespējams uzstādīt, 2021. gadā uzsākta gatavošanās Otrajā pasaules karā bojāgājušā ērģeļu balkona rekonstrukcijai pēc profesores Aijas Ziemeļnieces projekta.

Baznīcā ir 500 sēdvietas. Tajā atrodas arī 19. gadsimta harmonijs un 1939. gadā Kārļa Ulmaņa dāvātais zvans ar veltījumu baznīcai, kurā viņš kristīts un iesvētīts. Zvans tika iedzīvotāju izglābts Otrā pasaules kara laikā. No 1939. līdz 1996. gadam (57 gadus) baznīcā kalpoja mācītājs Alfons Vecmanis.

Ārējās saites labot šo sadaļu