Bērensi fon Rautenfeldi

muižnieku dzimta

Bērensi fon Rautenfeldi (vācu: Berens von Rautenfeld), līdz 1752. gadam Bērensi (vācu: Berens) bija Rīgas patriciešu, vēlāk muižnieku dzimta.

Bērensu fon Rautenfeldu dzimtas ģerbonis.

VēstureLabot

Dzimtas ciltstēvs bija Rīgas tirgotājs Heinrihs Bērenss (1699-1778), kurš pēc Lielā Ziemeļu kara ieradās Rīgā un 1735. gadā ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Iespējams, ka viņa tēvs bija Kēnigsbergas aldaris Johans Bērenss (Berends, Behrentz). 1737. gadā Heinrihs apprecēja Rīgas rātskunga meitu Katrīnu Hedvigu Krīgeri (Krüger), viņiem piedzima pieci dēli — Eberhards (1738–1810), Heinrihs (1740–1815), Johans Georgs (1741–1805), Kārlis (1747–1809) un Ludvigs Vilhelms (1748–1797).

1749. gadā Heinrihs Bērenss kļuva par Lielās ģildes vecāko. 1752. gadā viņu iecēla par Krievijas impērijas galma komercpadomnieku un tajā pašā gadā uzņēma Svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Bērenss no Rautenfeldas. Viņš iegādājās Kastrānes muižu, Jaunraunas muižu (Ronneburg-Neuhof) un Raunas pilsmuižu (Schloss Ronneburg), kuras pēc viņa nāves 1778. gadā mantoja viņa dēli.

Ludvigu Vilhelmu Bērensu no Rautenfeldas 1797. gadā uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet Georgu Bērensu no Rautenfeldas 1800. gadā gan Igaunijas bruņniecības, gan Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No dzimtas uzvārda cēlies Bieriņu muižas latviskais nosaukums, to pārvaldīja secīgi Heinrihs Eberhards Bērenss fon Rautenfelds (1822—1895), Heinrihs Augusts Bērenss fon Rautenfelds (1850—1896) un viņa atraitne Teofila Anna Margarēte Bērensa fon Rautenfelde. Pēdējā Bieriņmuižas īpašniece pēc Heinriha Augusta Berensa fon Rautenfelda nāves 1923. gadā bija viņa sieva Elizabete Emīlija, dzimusi Kuģenieks.[1]

Bērensu fon Rautenfeldu muižas LatvijāLabot

  • Biržu muiža (Groß-Buschhof), mantoja ģenerālleitnants Johans Georgs Bērenss no Rautenfeldas (1741–1805)
  • Bīriņu muiža (Kolzen)
  • Budas muiža, mantoja rātskungs Eberhards Bērenss no Rautenfeldas (1738–1810)
  • Gaujienas muiža, nopirkta 1784. gadā, mantoja Heinrihs Bērenss no Rautenfeldas (1740–1815), pārdota 1818. gadā
  • Jaunraunas muiža (Ronneburg-Neuhof), mantoja rātskungs Eberhards Bērenss no Rautenfeldas (1738–1810)
  • Karvas muiža
  • Kastrānes muiža (Kastran mit Smerle), mantoja pulkvedis Ludvigs Vilhelms Bērenss no Rautenfeldas (1748–1797)
  • Ķeguma muiža (Keggum)
  • Rembates muiža (Ringmundshof), mantoja rātskungs Eberhards Bērenss no Rautenfeldas (1738–1810)

GalerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. Barona un kalpones ērkšķainais ceļš Ingus Bērzons, "Leģendas" 2010. gada 30. jūlijā