Bārnsli
- Šis raksts ir par pilsētu. Par administratīvo vienību skatīt rakstu Bārnsli (boro).
Bārnsli (angļu: Barnsley; izrunā: /ˈbɑːrnzli/) ir pilsēta Anglijas centrālajā daļā, Dienvidjorkšīras grāfistē, Bārnsli metropoles boro lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Izvietojusies grāfistes ziemeļrietumos Dērnas upes krastos 26 km no grāfistes centra Šefīldas un 283 km no valsts galvaspilsētas Londonas.
Bārnsli | |
---|---|
pilsēta | |
Barnsley | |
| |
Koordinātas: 53°33′09″N 1°28′52″W / 53.55250°N 1.48111°WKoordinātas: 53°33′09″N 1°28′52″W / 53.55250°N 1.48111°W | |
Valsts | Lielbritānija |
Valsts daļa | Anglija |
Reģions | Jorkšīra un Hambera |
Grāfiste | Dienvidjorkšīra |
Metropoles boro | Bārnsli |
Augstums | 95 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 96 888 |
Laika josla | GMT (UTC+0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Pasta kods | S70-S75 |
Mājaslapa |
www |
Bārnsli Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuLai arī apdzīvotā vieta radusies anglosakšu laikos, vēstures avotos tā pirmoreiz minēta 1086. gadā Pastardienas grāmatā kā Berneslai pilsētiņa ar 200 iedzīvotājiem. 1150. gados Bērsli tika nodota Pontefraktas priorijai un mūki tirdzniecības ceļu krustojumā netālu no vecās Bārnsli uzcēla jaunu pilsētu. 1249. gadā Bārnsli tika piešķirtas tirgus tiesības. Bārnsli kļuva par Steinkrosas kiligundas centru, bet vēl 16. gadsimta vidū pilsētā bija tikai ap 600 iedzīvotājiem.
18. gadsimtā Bārnsli bija nozīmīgs linu apstrādes un aušanas centru. Vēlāk to nomainīja stikla rūpniecība un akmeņogļu ieguve — 1960. gados pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē bija 70 ogļu šahtas; pēdējā no tām slēgta 1994. gadā. 1840. gadā pilsētu iekļāva dzelzceļa tīklā. 1869. gadā Bārnsli piešķīra municipālā boro statusu, bet 1913. gadā — grāfistes boro statusu, ievērojami paplašinot augošās pilsētas robežas.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bārnsli.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)