Avozeta
Avozeta jeb parastais īlenknābis (Recurvirostra avosetta) ir īlenknābju dzimtas bridējputnu suga. Savu balto un melno spalvu dēļ tā ir viena no vieglāk pamanāmajām tārtiņveidīgo putnu sugām. Avozetas izplatības areāls aptver Eirāziju un Āfriku, lai gan tas nav viendabīgs. Daļā teritorijas avozetas ir gājputni, bet siltākos apgabalos — nometnieki. Avozeta ir regulāri novērota arī Latvijā.
| Avozeta Recurvirostra avosetta (L., 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) |
| Ģints | Īlenknābji (Recurvirostra) |
| Suga | Avozeta (R. avosetta) |
| Izplatība | |
 | |
 Avozeta Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Sastopama Vecajā pasaulē no Ziemeļrietumu Eiropas mērenās Atlantijas okeāna piekrastes un Centrālāzijas kontinentālajām stepēm pāri Vidusjūras reģionam uz dienvidiem līdz tropiskajam un subtropiskajam klimatam Āfrikas austrumos un dienvidos. Ziemeļu un rietumu Eiropā tā ir ligzdojoša suga Lielbritānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Portugāles piekrastē. Spānijā ligzdo gan piekrastē, gan iekšzemē. Ligzdo arī Sardīnijā un citur Itālijā, Grieķijā, Rumānijā, Austrijā un Ungārija. Volgas delta Krievijā arī ir viena no svarīgākajām avozetu ligzdošanas vietām Eiropā. Ārpus Eiropas ligzdo Centrālāzijā, Tuvajos Austrumos, kā arī plašā areālā Āfrikas austrumos un dinvidos.
Latvijā labot šo sadaļu
Avozeta Latvijā ir regulāri ieceļojoša suga. Pirmo reizi konstatēta ap 1900. gadu, kad viens īpatnis nošauts Lielupes grīvā.[1] Novērojumu skaits pieaug, kas saistīts ar sugas areāla izplešanos uz ziemeļiem. Avozeta ir Igaunijas salās pastāvīgi ligzdojoša suga, kas veicina novērojumu skaita pieaugumu Latvijā.
Izskats labot šo sadaļu
Avozeta ir melnbalts bridējputns. Pieaugušajiem putniem ir melna mugura un melni plankumi spārnos un aizmugurē. Avozetai ir garš, uz augšu izliekts knābis un garas, zilganas kājas. Putna garums ir aptuveni 42–45 cm, knābja garums 7,5–8,5 cm, bet kājas aptuveni 7,5–10 cm. Spārnu plētums ir 76–80 cm. Tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi. Jaunie putni atgādina pieaugušos, bet ar vairāk pelēcīgiem toņiem.
Ieradumi labot šo sadaļu
Avozeta meklē barību seklā iesāļā ūdenī vai dubļos, bieži kustinot knābi ūdenī no vienas puses uz otru (barošanas paņēmiens, kas ir unikāls šai sugai). Galvenokārt ēd vēžveidīgos un kukaiņus.
Ligzdo pie sekliem, iesāļiem ūdeņiem. Ligzdu veido uz zemes. Bieži ligzdo nelielās grupās, dažreiz kopā ar citiem bridējputniem. Ligzdā trīs līdz piecas olas.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avozeta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |