Austrālijas pudeļdeguna delfīns

Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.[1] Kopējā populācija ir ļoti neliela un izolēta, tajā ir apmēram 150 īpatņi.[2] Tā sadalās divās mazākās populācijās, kas uzturas Portfilipas līcī pie Melburnas (apmēram 100 īpatņi) un Gipslendas ezeros (apmēram 50 īpatņi).[1] Austrālijas pudeļdeguna delfīni ir novēroti arī pie Tasmānijas austrumu krasta un Spensera līcī.[1]

Austrālijas pudeļdeguna delfīns
Tursiops australis
(Charlton-Robb et al., 2011)
Austrālijas pudeļdeguna delfīns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
DzimtaDelfīnu dzimta (Delphinidae)
ĢintsPudeļdeguna delfīni (Tursiops)
SugaAustrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis)
Austrālijas pudeļdeguna delfīns Vikikrātuvē

Sistemātikas izmaiņas labot šo sadaļu

 
Pelēkā sānu josla turpinās pāri galvai un pierei, veidojot tumšu sejas vidusdaļu

Nesenā pagātnē (līdz 1998. gadam) pudeļdeguna delfīnu ģintī (Tursiops) bija tikai viena suga — pudeļdeguna delfīns (Tursiops truncatus), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem divas kādreizējās pudeļdeguna delfīna pasugas tiek sistematizētas kā atsevišķas sugas. Tās ir Austrālijas pudeļdeguna delfīns (kopš 2011. gada) un Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus).[1][3] Tikai pēc padziļinātiem galvaskausa un DNS pētījumiem tika atklātas īpašas, šai sugai piederošas īpašības un iezīmes, kas ļāva šo delfīnu grupu izdalīt kā atsevišķu sugu.[2][4]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Austrālijas pudeļdeguna delfīns ir ļoti līdzīgs pudeļdeguna delfīnam gan ārēji, gan uzvedībā. Augumā tas ir mazāks par to, bet lielāks par Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnu. Ķermeņa garums ir apmēram 2,3—2,8 m.[1] Salīdzinot abus dzimumus, tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Purns Austrālijas pudeļdeguna delfīnam ir līdzīgs parastā pudeļdeguna delfīna purnam, nedaudz īsāks un strupāks naek Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnam.[1] Austrālijas pudeļdeguna delfīna ķermenim raksturīgs labi saskatāms trīskrāsu joslu iedalījums: mugura ir tēraudpelēka, sāni gaiši pelēki, bet vēders balts. Arī sejas apakšējā daļa ir balta, ietverot acis, reizēm krūšu spuras ir baltas. Pelēkā sānu josla turpinās pāri galvai un pierei, veidojot tumšu sejas vidusdaļu, līdz ar to seja izskatās gaiša ar pelēku joslu vidū.[3] Zobi ir asi, konusveidīgi. Apakšžoklī katrā pusē 23 zobi, augšžoklī 24 zobi.[1]

Līdzīgi kā visiem vaļiem un delfīniem, purna daļa nav deguns, bet elpošanas atvere atrodas galvas virspusē. Pudeļdeguna delfīna kakls ir kustīgāks nekā citiem delfīniem, jo pieci skriemeļi no septiņiem kakla skriemeļiem nav nekustīgi savienoti kopā, kā tas ir citām sugām.[5] Uz muguras ir liela, pie pamatnes plata, sirpjveida spura, kas atrodas apmēram muguras vidusdaļā.[3]

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Austrālijas pudeļdeguna delfīnu grupā tipiski ir apmēram 2—30 īpatņi

Austrālijas pudeļdeguna delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi dzīvnieki, un savā uzvedībā ļoti līdzīgi parastajiem pudeļdeguna delfīniem. Tie veido grupas, kurās tipiski ir apmēram 2—30 īpatņi.[3] Grupas var būt dažādas: mātītes ar mazuļiem, abu dzimumu jaunie delfīni un pieaugušie tēviņi. Austrālijas pudeļdeguna delfīni savā starpā komunicē, izmantojot balsi, tie ir dažādi svilpieni un pīkstieni, kas tiek radīti caur elpošanas atveri. Valda uzskats, ka delfīnu valoda ir tik attīstīta, ka to var izmantot, lai ar viņiem varētu sazināties.[6] Komunikācija norit, arī izmantojot ķermeņa valodu, tie ir dažādu veidu lēcieni vai astes sišana pa ūdens virsmu. Pudeļdeguna delfīni izmanto arī klikšķošas skaņas un eholokāciju, lai orientētos telpā un lai atrastu medījumu.[6]

Delfīni pārtiek no dažādu sugu zivīm un kalmāriem, kā arī nelielā daudzumā barojas ar dažādiem vēžveidīgajiem. Grūsnības periods ilgst apmēram 12 mēneši. Mātes paliek kopā ar savām atvasēm 2—4 gadus. Mazuļi dzimst ik pēc 3—5 gadiem.[7]

Apdraudējums labot šo sadaļu

Austrālijas pudeļdeguna delfīnu galvenais apdraudējums ir to ļoti mazā un izolētā populācija, ar ierobežotu ģenētisko dažādību. Lai arī delfīnus jūrā nekas neierobežo, DNS pētījumi liecina, ka savstarpēji nesajaucas pat abas lielākās šīs sugas populācijas (Portfilipas līcī un Gipslendas ezeros). Ģenētiskās analīzes liecina arī to, ka pie Tasmānijas krastiem mītošie delfīni ir tuvāk radniecīgi Gipslendas populācijai, bet Portfilipas līča delfīni ir pilnībā izolējušies no pārējām delfīnu grupām.[8] Austrālijas pudeļdeguna delfīnus, līdzīgi kā citas delfīnu sugas, apdraud zvejnieku tīkli, kuģu un motorlaivu motori, pārāk intensīvs tūrisms un vides piesārņojums.[8]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu