Vikipēdija

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Indijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.[1][2]

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns
Tursiops aduncus (Ehrenberg, 1833)
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
DzimtaDelfīnu dzimta (Delphinidae)
ĢintsPudeļdeguna delfīni (Tursiops)
SugaIndijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus)
Sinonīmi
Delphinus aduncus
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns Vikikrātuvē

Sistemātikas izmaiņas

labot šo sadaļu
 
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni uzturas seklajos un siltajos piekrastes ūdeņos
 
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīna purns ir slaidāks un garāks nekā parastajam pudeļdeguna delfīnam

Nesenā pagātnē (līdz 1998. gadam) pudeļdeguna delfīnu ģintī (Tursiops) bija tikai viena suga — pudeļdeguna delfīns (Tursiops truncatus), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem divas kādreizējās pudeļdeguna delfīna pasugas tiek sistematizētas kā atsevišķas sugas. Tās ir Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) un Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns.[3][4]

Izplatība

labot šo sadaļu

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns uzturas krasta tuvumā.[5] Tas sastopams Indijas un Klusajā okeānā, gar Indijas, Āfrikas austrumu un Austrālijas ziemeļu un austrumu krastiem, gar Ķīnas dienvidu un austrumu krastiem, ziemeļos sasniedzot Japānas dienvidus, un ap Malajas arhipelāga salām, sasniedzot Zālamana salas, kā arī Sarkanajā jūrā un Persijas līcī.[2][6]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns ir ļoti līdzīgs pudeļdeguna delfīnam. Tas ir tumši pelēkā vai brūnpelēkā krāsā ar gaiši pelēku vai baltu vēderu, uz kura parasti ir tumši pelēki vai melni raibumi.[6][7] Jaunāki īpatņi ir tumšāki un to plankumi uz vēdera mazāk izteikti.[5] Salīdzinot ar pudeļdeguna delfīnu, Indijas okeāna populācijas īpatņi ir nedaudz gaišāki, mazāki un slaidāki, arī to purns ir slaidāks un garāks.[7][8][9] Eholokācijas orgāns — melone — Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnam ir mazāks, līdz ar to tā piere izskatās zemāka un galva mazāka.[10] Tam ir arī vairāk zobu nekā parastajam pudeļdeguna delfīnam. Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnam ir 23—29 zobi katrā žokļa pusē, gan augšā, gan apakšā,[9] bet parastajam pudeļdeguna delfīnam 18—26 zobi.[11]

Ķermeņa garums ir apmēram 2,25—2,7 m, svars 230 kg,[3][6][7] Salīdzinot abus dzimumus, tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Līdzīgi kā visiem vaļiem un delfīniem, purna daļa nav deguns, bet elpošanas atvere atrodas galvas virspusē. Pudeļdeguna delfīna kakls ir kustīgāks nekā citiem delfīniem, jo pieci skriemeļi no septiņiem kakla skriemeļiem nav nekustīgi savienoti kopā, kā tas ir citām sugām.[11] Uz muguras ir liela, pie pamatnes plata, sirpjveida spura, kas atrodas apmēram muguras vidusdaļā. Vislabāk pudeļdeguna delfīns jūtas ūdenī, kas ir 13—28 °C. Ja ūdens temperatūra ir vēsāka par 13 °C vai siltāka par 28 °C, tad delfīna vielmaiņa kļūst aktīvāka.[10]

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni ir sabiedriski, aktīvi un rotaļīgi dzīvnieki, delfīni Sarkanajā jūrā
 
Kopumā Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni ir kautrīgāki un mazāk sabiedriski nekā parastie pudeļdeguna delfīni

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni ir ļoti sabiedriski un draudzīgi dzīvnieki, un savā uzvedībā ļoti līdzīgi parastajiem pudeļdeguna delfīniem.[5] Tie veido grupas, kurās tipiski ir apmēram 5—15 īpatņi, bet grupā var būt gan tikai viens pāris, gan vairāk kā 100 delfīni.[6] Grupas var būt dažādas: mātītes ar mazuļiem, abu dzimumu jaunie delfīni un pieaugušie tēviņi (šie ļoti bieži ceļo pa vienam vai noturīgos pāros).[10] Reizēm Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni veido kopīgus barus ar parastajiem pudeļdeguna delfīniem vai Ķīnas baltajiem delfīniem.[10]

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni ir aktīvi un rotaļīgi dzīvnieki, to peldēšanas ātrums var sasniegt 35 km/h,[12] bet parasti ātrums ir 3–6 km/h.[10] Tomēr, salīdzinot ar parasto pudeļdeguna delfīnu, Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni ir kautrīgāki, retāk kontaktējas ar cilvēkiem, kā arī tie retāk sevi demonstrē akrobātiskos lēcienos.[10] Delfīni palīdz cits citam medībās, dzemdībās un slimību laikā. Jau kopš Senās Grieķijas laikiem saglabājušies stāsti par delfīnu palīdzību cilvēkam, tos aizsargājot pret haizivīm vai izglābjot no noslīkšanas.[13] Ne vienmēr pudeļdeguna delfīni ir draudzīgi, tiem ir arī savstarpēji strīdi, kas var pāraugt agresijā, kožot un grūstoties. Simpātijas savukārt tiek izrādītas ar pieglaušanos, ar glāstiem, izmantojot spuras un asti, un galvas rīvēšanu pret otra ķermeni. Nebrīvē delfīnu grupā ir stingra hierarhija, kas atkarīga no dzimuma, vecuma un lieluma. Liela auguma tēviņš dominē pār pārējiem grupas indivīdiem. Ja grupā nav tēviņu, tad lielākā mātīte kļūst par dominējošo dzīvnieku grupā.[10] Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni kopumā reti migrē, bet tie dienā nopeld milzīgus attālumus, meklējot barību vai ūdens reģionu ar vispatīkamāko temperatūru.[13]

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni savā starpā komunicē, izmantojot balsi, tie ir dažādi svilpieni un pīkstieni, kas tiek radīti caur elpošanas atveri. Valda uzskats, ka delfīnu valoda ir tik attīstīta, ka to var izmantot, lai ar viņiem varētu sazināties.[13] Komunikācija norit, arī izmantojot ķermeņa valodu, tie ir dažādu veidu lēcieni vai astes sišana pa ūdens virsmu. Pudeļdeguna delfīni izmanto arī klikšķošas skaņas un eholokāciju, lai orientētos telpā un lai atrastu medījumu.[13]

Inteliģence

labot šo sadaļu

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīna smadzenes ir lielākas nekā cilvēka smadzenes.[14] Neskaitāmos pētījumos ir pierādījusies to inteliģence, to māka imitēt, spēja saprast cilvēka valodu, spēja kategorizēt dažādus priekšmetus, spēja risināt uzdevumus, negaidītas situācijas un spēja atpazīt sevi.[10][15][16][17] Pateicoties delfīnu inteliģencei, tie, līdz ar parastajiem pudeļdeguna delfīniem, ir ļoti populāri dažādos jūras dzīvnieku atrakciju parkos.

Barība un barošanās

labot šo sadaļu

Delfīni pārtiek no dažādu sugu zivīm un kalmāriem, kā arī nelielā daudzumā barojas ar dažādiem vēžveidīgajiem.[18] Pudeļdeguna delfīns medī zivis, kas ir 5–30 cm lielas. Nebrīvē tas dienā apēd 6–7 kg barības.[10]

Delfīni ļoti bieži barojoties sadarbojas un uzbrūk zivju baram savstarpēji saskaņoti, bet tie barojas arī pa vienam.[10] Lai atrastu medījumu, delfīni izmanto eholokāciju. Tiek raidīta uz priekšu klikšķoša skaņa, kas kā atbalss atgriežas pie delfīna, sniedzot informāciju par šķēršļa raksturu, lielumu, attālumu un kustīgumu.[10] Asie zobi ļauj pudeļdeguna delfīnam zivi cieši satvert un noturēt, kamēr mēle iegroza zivi tā, lai to varētu norīt. Medījums netiek sakošļāts, bet norīts vesels. Reizēm lielāka zivs tiek spēcīgi sapurināta, lai pārlauztu tai skriemeļus, un tikai tad norīta. Medījot delfīni izmanto arī asti, ar kuru sit pa ūdens virsmu un apdullina zivis.[10]

Vairošanās

labot šo sadaļu
 
Mazuļi paliek kopā ar māti līdz 4—5 gadu vecumam
 
Indijas okeāna pudeļdeguna delfīni kopumā reti migrē, bet tie dienā nopeld milzīgus attālumus, meklējot barību vai ūdens reģionu ar vispatīkamāko temperatūru

Pudeļdeguna delfīni ir poligāmi. Pārošanās notiek divos veidos: tēviņu baram sekojot mātītei vai vienam tēviņam pievēršot uzmanību mātītei. Ja tēviņi apvienojas grupā, starp viņiem tiek nodibināta stingra hierarhija, kas balstās uz vecumu, augumu un izveicību.[13] Tēviņi no delfīnu bara atšķir mātīti, kas meklējas, un cenšas ar to sapāroties. Tēviņu grupa ielenc mātīti un nelaiž tai klāt citus tēviņus, kas nav piederīgi grupai. Reizēm mātīte vēl nav gatava pāroties, un tēviņu bars tai visur seko. Šāda "aplidošana" var ilgt pat vairākas nedēļas.[10] Ir tēviņi, kas neiekļaujas nevienā grupā, bet paliek teritorijā, kura mājo mātīšu bars, gaidot līdz kāda mātīte sāk meklēties.[10] Bieži vientuļajiem tēviņiem ir sava iemīļotā mātīte, ar kuru viņš pavada daudz laika kopā, kā arī cenšas ar viņu sapāroties.[13] Tēviņš mātītei uzmanību izrāda, uzmetot mugurā kūkumu, pieglaužoties viņai un noglāstot ar spurām vai berzējot galvu pret mātītes ķermeni.[13] Vairošanās sezona notiek pavasarī un vasarā.

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns dzimumbriedumu sasniedz 5—14 gadu vecumā,[19] mātītes dzimumbriedumu visbiežāk sasniedz 7—12 gadu vecumā, tēviņi 9—13 gadu vecumā.[10] Grūsnības periods ilgst apmēram 12 mēnešus, un parasti piedzimst viens mazulis.[10][13] Jaundzimušais ir 0,8—1,12 m garš, un tas sver 9–21 kg.[6][10][13] Dzemdību laikā vismaz divas mātītes sargā jauno māti un mazuli. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka asinis, ko dzemdībās zaudē māte, bieži vien pievilina haizivis. Asistējošās mātītes reizēm talkā nāk arī dzemdībās. Tās palīdz jaundzimušajam nokļūt līdz ūdens virsmai, lai tas varētu pirmo reizi mūžā ieelpot gaisu. Līdzīga palīdzība tiek sniegta, ja delfīns ir savainots. Māte mazuli zīda 12—20 mēnešus, bet zivis tie papildus sāk ķert jau pirms 6 mēnešu vecuma.[10][13] Māte ar savu atvasi paliek kopā, līdz tā sasniedz 4—5 gadu vecumu.[13] Mazuļi dzimst ik pēc 4—6 gadiem.[6] Dzīves ilgums ir 40—50 gadi.[19]

Apdraudējums

labot šo sadaļu

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnu lielākais apdraudējums ir cilvēks. Katru gadu tūkstošiem delfīnu noslīkst, sapinušies zvejnieku tīklos. Reizēm delfīni bariem nonāk krastā. Šajos gadījumos ļoti reti izdodas kādu izglābt, atgriežot to atpakaļ ūdenī. Iespējams, ka pie izmešanās krastā ir vainojams delfīna bojātais "radars", kuru, iespējams, iespaidojis kuģa radars. Delfīnam rodas orientācijas grūtības, un tas nonāk krastā. Uz sauszemes nonākušais delfīns sauc palīgā savus ciltsbrāļus, tādējādi arī citi delfīni nokļūst turpat.

Daudzas valstis joprojām turpina delfīnu medības, izmantojot pudeļdeguna delfīnu gaļas ieguvei. Katru gadu delfīnu medības rīko Japāna un Fēru salas. Reizēm tunču zvejnieki netīšām nogalina delfīnus, tos saķerot tīklos kopā ar zivīm.[20]

Dabiskie ienaidnieki

labot šo sadaļu

Galvenie dabiskie ienaidnieki ir lielāka auguma haizivis, piemēram, vēršhaizivs, tīģerhaizivs un tumšā haizivs. Šīs haizivis medī mazāka auguma delfīnus, mazuļus un mātītes. Ļoti bieži var novērot pieaugušos īpatņus ar haizivju zobu atstātām rētām uz to ķermeņiem.[10] Tā kā mūsdienās daudzas haizivju populācijas ir samazinājušās, tādējādi delfīniem rodas mierīgāka vide okeānā.[10]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Leatherwood, S., & Reeves, R. (1990). The Bottlenose Dolphin. San Diego: Academic Press, Inc., ISBN 0-12-440280-1
  2. ↑ 2,0 2,1 IUCN: Tursiops aduncus
  3. ↑ 3,0 3,1 A New Dolphin Species, the Burrunan Dolphin Tursiops australis sp. nov., Endemic to Southern Australian Coastal Waters
  4. ↑ «Australian Marine Mammal: Burrunan dolphin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. martā. Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Indian Ocean bottlenose dolphin (Tursiops aduncus)
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Shirihai, H.; Jarrett, B. (2006). Whales Dolphins and Other Marine Mammals of the World. Princeton: Princeton Univ. Press. pp. 155–158. ISBN 0-691-12757-3
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 «Dolphins: Indo Pacific Bottlenose Dolphin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 9. janvārī.
  8. ↑ Wells, R.; Scott, M. (2002). "Bottlenose Dolphins". In Perrin, W.; Wursig, B.; Thewissen, J. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 122–127. ISBN 0-12-551340-2.
  9. ↑ 9,0 9,1 Reeves, R.; Stewart, B.; Clapham, P.; Powell, J. (2002). Guide to Marine Mammals of the World. pp. 362–365. ISBN 0-375-41141-0.
  10. ↑ 10,00 10,01 10,02 10,03 10,04 10,05 10,06 10,07 10,08 10,09 10,10 10,11 10,12 10,13 10,14 10,15 10,16 10,17 10,18 10,19 ADW: Tursiops aduncus
  11. ↑ 11,0 11,1 «American Cetacean Society: The bottlenose dolphin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.
  12. ↑ Speed of Animals: Bottlenose dolphins
  13. ↑ 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 «Marinebio: Common Bottlenose Dolphins, Tursiops truncatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.
  14. ↑ Cetaceans Have Complex Brains for Complex Cognition
  15. ↑ Reiss, Diana; McCowan, Brenda (September 1993). "Spontaneous Vocal Mimicry and Production by Bottlenose Dolphins (Tursiops truncatus): Evidence for Vocal Learning". J Comp Psychol. 107 (3): 301–12. doi:10.1037/0735-7036.107.3.301. PMID 8375147
  16. ↑ Herman, L. (2002). "Language Learning". In Perrin, W.; Wursig, B.; Thewissen, J. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 685–689. ISBN 0-12-551340-2.
  17. ↑ Intelligence and Humans
  18. ↑ Amir Omar A.; Per Berggren; Simon Ndaro G.M.; Narriman Jiddawi S (2005). "Feeding ecology of the Indo-Pacific bottlenose dolphin (Tursiops aduncus) incidentally caught in the gillnets fisheries off Zanzibar, Tanzania". Estuarine, Coastal and Shelf Science. 63 (3): 429–437. doi:10.1016/j.ecss.2004.12.006
  19. ↑ 19,0 19,1 «NOOA Fisheries: Bottlenose Dolphin (Tursiops truncatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. janvārī. Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.
  20. ↑ BBC: Dining with the dolphin hunters

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Indijas_okeāna_pudeļdeguna_delfīns&oldid=3824085"