Aurēlijs Zēbergs

Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes loceklis, Latvijas un Krievijas Miera sarunu delegācijas priekšsēdētājs, Ārlietu ministra biedrs, Rīgas domes priekšsēdētāja biedrs (1922-1925).

Aurēlijs Zēbergs
Ārlietu ministra biedrs
Amatā 1919 — 1920
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Dzimšanas dati	1879. gada 20. februārī Valgundes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miršanas dati	1940. gada 30. oktobrī (61 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Politiskā partija	Latvijas Republikāņu partija
Profesija	Advokāts

Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1879. gada 20. februārī Valgundes pagastā. Pēc Februāra revolūcijas bija Republikāņu partijas līdzdibinātājs 1917. gada 7. aprīlī. Tautas Padomes loceklis no Republikāņu partijas. Kā Ārlietu ministra biedrs 1920. gada aprīlī un maijā bija Latvijas un Krievijas Miera sarunu delegācijas priekšsēdētājs Maskavā.

1921. gada 25. maijā piedalījās Bezpartejisko pilsoņu grupas dibināšanā, kandidēja Satversmes sapulces vēlēšanās. Rīgas domes priekšsēdētāja biedrs (1922-1925). 1925. gadā piedalījās Nacionālā Centra dibināšanā, no 1931. gada Latviešu Nacionālās Apvienības (LNA) biedrs, LNA saimniecisko jautājumu risinātājs (kopā ar L. Neiburgu, M. Miljonu, E. Birkhānu un J. Mīlmani).

Līdztekus Latvijas Zvērinātu advokātu Padomes priekšsēdētājs, Doma baznīcas pārvaldes priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs. A/S „Latvijas Lloids” Valdes priekšsēdētājs. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Ungārijas ģenerālkonsuls Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vicepriekšsēdētājs.

Miris 1940. gada 30. oktobrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.