Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas. Visām šīs grupas sugām ir raksturīgi, ka tām nav astes, un, izņemot cilvēkus un gorillas, pārējās sugas ir veiklas kokos kāpējas.
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks Hominoidea (Gray, 1825) | |
---|---|
Šimpanze (Pan troglodytes) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Primāti (Primates) |
Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
Infrakārta | Augstākie primāti (Simiiformes) |
Sīkkārta | Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) |
Virsdzimta | Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea) |
Iedalījums | |
2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas:
| |
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks Vikikrātuvē |
Augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas savvaļā dzīvo vai nu Āfrikā, vai Dienvidaustrumāzijā. Lielākā daļa sugu, izņemot cilvēkus, mājo tropiskajos mežos, lai gan šimpanzes dzīvo arī savannā, toties cilvēki piemērojušies dzīvot jebkādās sauszemes biomās, sākot ar polārajiem apstākļiem un beidzot ar tuksnešiem un tropu lietus mežiem. Gandrīz visas augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas, izņemot cilvēkus, ir apdraudētas un to izdzīvošana kritiska. Galvenais apdraudējums ir dzīves telpas zaudēšana (tropisko mežu izciršana), paplašinoties cilvēku saimnieciskajai darbībai, kā arī malumedniecība.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuAugstākie šaurdeguna pērtiķi ir lielākie no visiem primātiem, turklāt orangutans ir lielākais kokos dzīvojošais dzīvnieks. Mazākie virsdzimtā ir giboni. Visas gibonu sugas ir mazākas par cilvēkpērtiķiem. Lielākais no giboniem ir siamangs (Symphalangus syndactylus), kura svars var sasniegt 14 kg[1], toties mazākais cilvēkpērtiķis ir bonobo (Pan paniscus), kura mātīte sver 30 kg.[2] Lielākie virsdzimtā ir gorillas, kas vidēji sver 140—160 kg,[3][4] bet var būt arī smagāki indivīdi, sasniedzot 220 kg.[5]
Atšķirības no zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem
labot šo sadaļuAugstākajiem šaurdeguna pērtiķiem nav astes, toties lielākajai daļai zemāko šaurdeguna pērtiķu ir aste, kuru tie lieto līdzsvara noturēšanai. Lielākā daļa augstāko šaurdeguna pērtiķu ir lielāki augumā, izņemot gibonus, kas ir mazāki par dažiem zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem. Pēdējie lielāko daļu dzīves pavada kokos. Augstāko šaurdeguna pērtiķu inteliģence, neņemot vērā cilvēkus, ir augstāka nekā zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem, kuriem ir primitīvāka smadzeņu uzbūve.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļuNo primātiem inteliģentākās sugas skaitās augstākie šaurdeguna pērtiķi, bet cilvēkpērtiķu dzimta (Hominidae), neņemot vērā cilvēkus, ir visinteliģentākā no visām primātu dzimtām. To galvenā atšķirība ir spēja lietot un izveidot darba rīkus, spēja rast risinājumus nebijušām situācijām, kā arī spēja lietot zīmju valodu.[7]
Barība
labot šo sadaļuAugstākie šaurdeguna pērtiķi ir veģetārieši vai visēdāji. Tie barojas ar dažādu augu barību, piemēram, koku lapām, riekstiem, augļiem, dažādām sēklām. Lielākā daļa sugu barojas arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, kuru tie iegūst medījot vai atņemot citiem (cilvēku gadījumā dzīvnieki apēšanai pamatā tiek speciāli audzēti).
Sistemātika
labot šo sadaļu- Augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimta (Hominoidea)
- dzimta Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
- Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimta (Homininae)
- Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae)
- dzimta Giboni (Hylobatidae)
- dzimta †Afropithecidae
- dzimta †Proconsulidae
- dzimta Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «ARKive: Siamang (Symphalangus syndactylus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. septembrī. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ «ARKive: Bonobo (Pan paniscus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. augustā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ «ARKive: Eastern gorilla (Gorilla beringei)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. augustā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ «ARKive: Western gorilla (Gorilla gorilla)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ «Gorillas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ The gestural communication of apes and monkeys: Josep Call, Michael Tomasello - 2007
- ↑ Apes Found to Use Tools
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Dzīvnieku izturēšanās
- Ape 'Genius' Smarter Than the Average Chimp Arhivēts 2013. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Great apes might be just as smart as humans after all Arhivēts 2013. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē.