Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks[1] jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks[2] (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas. Otra augstāko primātu sīkkārta apvieno Jaunās pasaules pērtiķus. Visas Vecās pasaules pērtiķu sugas savvaļā mājo vai nu Āfrikā vai Āzijā.
| Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks Catarrhini (Geoffroy, 1812) | |
|---|---|
 Rietumu gorilla (Gorilla gorilla) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Infrakārta | Augstākie primāti (Simiiformes) |
| Sīkkārta | Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) |
| Iedalījums | |
|
2 mūsdienās dzīvojošas virsdzimtas:
| |
 Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks Vikikrātuvē | |
Vecās pasaules pērtiķi atdalījās no Jaunās pasaules pērtiķiem apmēram pirms 35 miljoniem gadu, bet galvenā Vecās pasaules pērtiķu sadalīšanās augstākajos un zemākajos šaurdeguna pērtiķos notika apmēram pirms 25 miljoniem gadu. Toties giboni atdalījās no cilvēkpērtiķiem, cilvēkus ieskaitot, pirms 15—19 miljoniem gadu.[3]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļu
Galvenā atšķirība starp Vecās pasaules pērtiķiem un Jaunās pasaules pērtiķiem ir to degunu forma. Jau abu grupu zinātniskajos nosaukumos ir ietverta informācija par šo atšķirību. Vecās pasaules pērtiķu zinātniskais nosaukums Catarrhini cēlies no sengrieķu valodas (cata - uz leju, rhin - deguns) un latviski nozīmē deguns uz leju.[4] Šīs sīkkārtas sugām deguna nāsis vērstas uz leju. Toties Jaunās pasaules pērtiķu zinātniskais nosaukums Platyrrhini, tulkojot no sengrieķu valodas (platu - plats, rhin - deguns), nozīmē platais deguns[5] un šīs grupas dzīvniekiem nāsis ir vērstas uz sāniem.
Starp abām grupām ir vēl viena būtiska atšķirība. Vecās pasaules pērtiķiem nekad nav tvērējastes, kā arī daudzām sugām vispār nav astes. Tiem ir plakani nagi gan plaukstām, gan kāju pēdām, cauruļveidīgs bungdobums un 8 priekšzobi (Jaunās pasaules pērtiķiem — 12). Vecās pasaules pērtiķiem ir arī asi ilkņi.[6] Pārējām sugām, izņemot cilvēkus, gan plaukstām, gan pēdām piemīt satveršanas spēja. Salīdzinot abu grupu auguma izmērus, Vecās pasaules pērtiķi ir daudz lielāki.
Lielākā daļa Vecās pasaules pērtiķu sugu veido barus, tām var novērot dzimumu dimorfismu, kā arī tās neveido ilgstošas pāru attiecības. Tās ir aktīvas dienas laikā, turklāt liela daļa sugu dzīvo uz zemes, nevis kokos.[6]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārta (Catarrhini)
- virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
- dzimta Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
- dzimta Giboni (Hylobatidae)
- dzimta †Afropithecidae
- dzimta †Proconsulidae
- virsdzimta Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
- dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
- virsdzimta †Propliopithecoidea
- dzimta †Propliopithecidae
- virsdzimta †Saadanioidea
- dzimta †Saadaniidae
- virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par primātu latvisko nosaukumu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ «Sugu sistemātiskais saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. augustā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ Timing the Origin of New World Monkeys
- ↑ «Primate evolution: old fossil, old news?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. septembrī. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.
- ↑ Platyrrhine
- ↑ 6,0 6,1 «Infraorder Catarrhini (Old World Monkeys)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 16. augustā. Skatīts: 2013. gada 21. augustā.