Astoņvainaglapu driāde
Astoņvainaglapu driāde (Dryas octopetala) ir rožu dzimtas daudzgadīgs[1] ložņājošs pundurkrūms. Sastopams Arktikas tundru lielākajā daļā un tālajos ziemeļos, kā arī zemākos platumos kalnu tundrā. Suga ir viena no vislabāk izpētītajām Arktikā un ir daudz pētniecisku un eksperimentālu datu par tās ekoloģiju.[2] Pateicoties tās dekorativitātei, astoņvainaglapu driādi stāda akmeņdārzos.[3] Astoņvainaglapu driādei radniecīga suga ir Dryas integrifolia, ar kuru kopējā areālā var krustoties, veidojot hibrīdus[4]
| Astoņvainaglapu driāde Dryas octopetala (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Eudicots |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
| Ģints | Driādes (Dryas) |
| Suga | Astoņvainaglapu driāde (D. octopetala) |
 Astoņvainaglapu driāde Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuAug Arktikā; Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas subarktiskajās zonās, Dienvideiropas kalnos.[5]
Apdzīvojamās vietas
labot šo sadaļuAstoņvainaglapu driāde ir pundurkrūms, kas zied visu gadu. Šīs augs tipiski attīstās sārmainā, kaļķainā[6] vai neitrālā augsnē tur, kur ir zems augsnes mitrums un neliela sniega sega ziemas laikā, daļēji no vēja nepasargātās vietās un uz korēm.[2][7] Siltākos apgabalos astoņvainaglapu driāde aug kopā ar Cassiope tetragona.[2]
Eksperimentāli pētnieciski darbi rāda, ka astoņvainaglapu driādes reprodukciju un klonālu veģetatīvu augšanu ietekmē dažādi dabīgi faktori. Specifiskākais faktors ir temperatūras paaugstinājums, labvēlīgi ietekmējot visus astoņvainaglapu driādes reproduktīvos aspektus.[2]
Apraksts
labot šo sadaļuKrūms bieži ir ne lielāks par 30 cm, bet reizēm var sasniegt 50 cm.[8] Lapas diezgan variablas,[4] bet visas ir olveidīgas vai iegarenas, divas-trīs reizes garākas par savu platumu: 7–30 mm garumā, 2—10 plašumā; visplatākās savā apakšējā trešdaļā vai vidusdaļā.[9] Lapas tumši zaļas, malās ir zobainas, apakšpusē ar pūkainu segumu.[4][10]
Ziedi: vainags balts vai viegli dzeltenīgs, platumā 2,5—3,5 cm; vainaglapas bieži ir deviņas, 8–15 mm garas, apaļīgas. Kauslapa ir mataina (kapā ar dziedzermatiņiem), sastāv no 8 daļām. Putekšņlapu daudz. Auglenīcas vairākas. Ziedi atsevišķi.[11]
Sistemātika
labot šo sadaļu- pasuga: Dryas octopetala subsp. octopetala L.
- pasuga: Dryas octopetala subsp. subincisa Jurtz.[12]
- varietāte: Dryas octopetala subsp. subincisa var. argentea (Blytt) Jurtz.[13]
- pasuga: Dryas octopetala subsp. hookeriana L. (Juz.)
Sinonīmi
labot šo sadaļu- Geum octopetalum (L.) Krause
- Geum octopetalum E.H.L.Krause, nom. illeg.
- Dryadaea octopetala (L.) Kuntze
- Dryas ajanensis Juz.
- Dryas drummondii Richardson ex Hook.
- Dryas montana Bubani
- Dryas nervosa Juz.
- Dryas tschonoskii Juz.
Aizsargāšana
labot šo sadaļuAstoņvainaglapu driāde ir iekļauta Murmanskas apgabala Sarkanajā Grāmatā (2003)[14] un Ukrainas Sarkanajā grāmatā (2002)[15] kategorijā — rets.
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Сергиенко Ю. В. (2003). Всё об альпинариях. 320 с. М.:ОЛМА-ПРЕСС ISBN 5-94846-209-9
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Pieter S. A. Beck, Ellen Kalmbach, Daniel Joly, Audun Stien, Lennart Nilsen (2005). Modelling local distribution of an Arctic dwarf shrub indicates an important role for remote sensing of snow cover. Remote Sensing of Environment. 98 110 – 121
- ↑ William Cullina (2002). Native Trees, Shrubs, and Vines: A Guide to Using, Growing, and Propagating North American Woody Plants. 368 p. ISBN 978-0618098583
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Ole Bennike (1990). The Kap K0benhavn Formation: stratigraphy and palaeobotany of a Plio- Pleistocene sequence in Peary Land, North Greenland. 85 p. ISBN 978-8717059757
- ↑ Plants For a Future: Dryas octopetala - L.
- ↑ Einar Timdal (2004). Dactylina ramulosa new to Norway. Graphis Scripta 16: 33–36. Stockholm. ISSN 0901-7593.
- ↑ Королёва Н. Е. (2011). К синтаксономии растительных сообществ с доминированием Dryas octopetala L. в Фенноскандии и на Шпицбергене. Труды Карельского научного центра РАН. № 1. С. 23–36
- ↑ Dryas octopetala L..
- ↑ Флора СССР. В 30 т / Гл. ред. акад. В. Л. Комаров; Ред. тома Б. К. Шишкин и С. В. Юзепчук. — М.—Л.: Изд-во АН СССР, 1941. — Т. X. — С. 269—273. — 673 с. — 5000 экз.
- ↑ Сергиенко Ю. В. (2003). Ландшафтный дизайн от А до Я. 320 с. М.:ОЛМА-ПРЕСС ISBN 5-94846-180-7
- ↑ Mountain Avens Dryas octopetala
- ↑ Баландин С.В. (2010). Тундровая растительность хребта Перевальный (Свердловская область)[novecojusi saite]. Географический вестник. - 2010. - N 2. - С. 15-19
- ↑ «Panarctic Flora: 640801 Dryas octopetala L.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. februārī. Skatīts: 2012. gada 7. decembrī.
- ↑ Murmanskas apgabala aizsargājamo sugu saraksts.
- ↑ Червона книга України: Дріада восьмипелюсткова Dryas octopetala L.
Avoti
labot šo sadaļu- «Novembrī sākas ledus laikmets». Vides Vēstis (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 7. decembrī.