Astoņu Prinču karš (ķīniešu: 八王之乱, piņjiņs: bā wáng zhī luàn) bija Senās Ķīnas Djiņu dinastijas pirmā imperatora ģimenes locekļu cīņas par varu laikā no 291. līdz 306. gadam.

Astoņu prinču provinču galvaspilsētas

Pie varas nākusī Simu ģimene, lai nostabilizētu savu varu, iecēla radiniekus un tuvākos atbalstītājus par provinču vietvalžiem. Savās provincēs tie baudīja ne tikai ievērojamu neatkarību no imperatora, bet arī kontrolēja savas reģionālās armijas. Tika ieviesta piecu līmeņu aristokrātija, kuras pārstāvji saņēma daļu no savāktajiem nodokļiem.

Problēmas sākās pēc tam, kad imperators savu garā vājo dēlu Simu Džunu 267. gadā pasludināja par troņmantinieku. Lai arī imperatora jaunākajam brālim bija iespēja kļūt par troņmantinieku, augstmaņu intrigām un personīgajām interesēm izdevīgāks bija garā vājais Sima Džuns, kurš kāpa tronī 290. gadā, pēc tēva nāves. Par reģentu kļuva mirušā imperatora atraitnes radinieks Jans Dzjuņs, kuru 291. gadā no varas gāza un kopā ar gandrīz 3000 Jana ģimenes locekļiem nogalināja Sima Džuna sieva Dzja Neņfena ar imperatora tēvoču Simu Vei un Simu Lianu militāro atbalstu. Par reģentu kļuva Sima Lians, kuru imperatore Dzja Neņfena drīz nogalināja ar Sima Vei atbalstu, kurš pats tika nogalināts jau dažas dienas vēlāk.

Pēc 291. gada notikumiem uz gandrīz desmit gadiem iestājās miers, un imperatores Dzja ģimene jutās droši varas virsotnē. 300. gadā imperatore Dzja Neņfena lika nogalināt troņmantinieku Simu Dzjui, kura māte bija zemas izcelsmes imperatora mīļākā. Šī rīcība izraisīja pils apsardzes vadītāja un imperatora tēvoča Simas Luņa sašutumu, kurš nogalināja visus Dzja ģimenes pārstāvjus. Garā vājais imperators Sima Džuns tika atcelts no troņa, un 301. gadā tronī kāpa Sima Luņs.

Šī rīcība izraisīja pārējo Sima ģimenes prinču reakciju, kuri paši redzēja iespēju kāpt imperatora tronī. Sākās karš, kura laikā radinieku starpā notika asiņainas cīņas par varu. Sima Dzjuns 301. gadā nogalināja Simu Luņu, atjaunoja tronī Sima Džunu un pasludināja sevi par reģentu, taču jau 302. gadā viņu nogalināja Sima Jongs. Tādā garā karš turpinājās līdz 306. gadam.

306. gadā Sima Žings beidzot nevienam no troņa pretendentiem vairs nebija vajadzīgs un tika noindēts. Sima Jue cīņās guva virsroku, un viņa kontrolē 306. gada beigās tronī kāpa dinastijas dibinātāja, imperatora Vudi jaunākais dēls Sima Či, kurš valdīja līdz 311. gadam.[1]

Astoņu prinču karš sagrāva valsti un jau 301. gadā viens no provinču vietvalžiem pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku, tam sekoja pāris citas provinces. Izmantojot pieaugošo haosu, 304. sākās etnisko minoritāšu cilšu karotāju jeb Piecu barbaru sacelšanās, kuras rezultātā Dzjiņu dinastija zaudēja kontroli pār valsts ziemeļu un centrālajiem rajoniem, sākās Sešpadsmit karalistu posms.