Askolds Kļaviņš
Askolds Kļaviņš (dzimis 1966. gadā Rīgā) ir latviešu biologs, uzņēmējs, izdevējs un bijušais politiķis, SIA "Gandrs" īpašnieks. Bijis 12. Saeimas deputāts,[1] pārstāvējis Latvijas Zaļo partiju.
| Askolds Kļaviņš | |
|---|---|
.jpg) Askolds Kļaviņš 2016. gadā. | |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2016. gada 16. jūnijs — 2018. gada 13. septembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
 Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Liepāja, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Zaļā partija (1990—2018) |
| Profesija | uzņēmējs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu2003. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti.
1989. gadā sācis uzņēmējdarbību, kopā ar partneriem izveidojot kooperatīvu "Gandrs", kas 1991. gadā pārreģistrēts par SIA "Gandrs" un nodarbojas ar tūrisma un atpūtas inventāra tirdzniecību, tūrisma organizēšanu, izdevējdarbību.[2] Izdevis žurnālu "Latvijas Daba" (ISSN 1407-0251) 15 laidienos no 1990. gada līdz 2001. gadam. Šķirkļu izstrādē iesaistot nozarē atzītus ilustratorus un biologus, kopš 2001. gada izveidojis un uztur brīvpieejas interneta sugu enciklopēdiju "Latvijas daba" (www.latvijasdaba.lv), kas laika gaitā kļuvusi par apjomīgāko vietni internetā (ap 5700 sugu apraksti un ap 10 000 ilustrāciju: zīmējumi, fotoattēli, izplatības kartes) par Latvijā sastopamajām sēņu, augu un dzīvnieku sugām. 2019. gadā SIA "Gandrs" īslaicīgi saskāries ar nodokļu parādiem,[3] kas sekmīgi pārvarēti.
1990. gadā A. Kļaviņš bija starp "Gandra fonda" dibinātājiem, kas ir Latvijas Dabas fonda priekštecis.[4]
No 2002. līdz 2009. gadam Rīgas domē vadījis Vides departamentu, pēc tam līdz 2016. gadam vadījis Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldi.
Kopš 2016. gada dzīvesvietu deklarējis savā īpašumā Liepājā.[5][6]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuVisu politiskās darbības laiku (no 1990. gada līdz 2018. gadam) A. Kļaviņš ir pārstāvējis Latvijas Zaļo partiju. Partejisko piederību nav mainījis. Bijis Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs (1996—2001), valdes loceklis (2007—2017), ārštata padomnieks vides aizsardzības jautājumos Latvijas Ministru prezidentiem Guntaram Krastam (1998), Vilim Krištopanam (1998—1999), Indulim Emsim (2004).
1999. gada 21. jūlijā piedalījies partijas atbalstītajā protesta akcijā pret bojas tipa naftas termināļa izveidi Lietuvā pie robežas ar Latviju, pieķēdējoties pie Būtiņģes termināļa platformas jūrā, tādējādi protestējot pret nepabeigta termināļa darbības uzsākšanu, pieprasot avārijas seku likvidēšanas plāna izstrādi un starpvalstu līguma par pārrobežu piesārņojuma draudu novēršanu noslēgšanu.[7]
Politiskās darbības laikā piedalījies šādās vēlēšanās: no 7. Saeimas vēlēšanām (1998. gadā, no Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas kopējā saraksta) līdz 11. Saeimas vēlēšanām (2011. gadā; visās Saeimas vēlēšanās šajā laika posmā kandidējot no Zaļo un Zemnieku savienības), kā arī pašvaldību vēlēšanās uz vietu Rīgas domē 2001. gadā un 2013. gadā (no Latvijas Zaļās partijas saraksta), 2009. gadā (no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta), bet nevienā no uzskaitītajām vēlēšanām nav ticis ievēlēts ne Saeimā, ne Rīgas domē.
Arī 2014. gadā notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās, kurās A. Kļaviņš atkal kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, sākotnēji viņš netika ievēlēts, taču 2016. gadā kļuva par 12. Saeimas deputātu, partijas biedram Guntim Belēvičam atsakoties no mandāta.[8]
12. Saeimā darbojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijā (priekšsēdētājs no 2018. gada marta līdz septembrim), kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Eiropas lietu komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā. Kā deputāts 2018. gadā iesniedza priekšlikumu pārcelt latviešu tradicionālos vasaras saulgriežu svētkus jeb Līgovakaru no 23. jūnija uz patieso saulgriežu datumu 21. jūnijā, kas gan neguva deputātu vairākuma atbalstu.
2018. gada septembrī A. Kļaviņam tika izvirzītas apsūdzības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma 318. panta 1. daļas un 327.panta.[9] 2018. gada oktobrī Ģenerālprokuratūra piemēroja priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu, piemērojot piespiedu darbu un iegūtās naudas atmaksu valsts budžetā.[10][11]
2018. gadā A. Kļaviņš deputāta mandātu nolika.[12] Tāpat viņš paziņoja par politiskās darbības pārtraukšanu un izstāšanos no Latvijas Zaļās partijas.[13]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Askolds Kļaviņš - Latvijas Republikas 12.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Askolds Kļaviņš par biznesu, māju Liepājā un kriminālprocesu». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-06.
- ↑ «VID piemērojis jaunu nodrošinājumu atpūtas preču tirgotājam "Gandrs"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-06.
- ↑ «Latvijas Dabas fonda 2009. gada darbības pārskats».[novecojusi saite]
- ↑ «Vēršanos pret deputātu Kļaviņu saista ar deklarēšanos Liepājā». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-06.
- ↑ «Kļūstot par liepājnieku, saņem piecreiz lielāku kompensāciju». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-06.
- ↑ «Zaļie atzīmēs pieķēdēšanās pie Būtiņģes termināļa desmitgadi». www.diena.lv. Skatīts: 2023-10-18.
- ↑ vestnesis.lv. «Par Askolda Kļaviņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Kļaviņu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Bijušajam Saeimas deputātam Kļaviņam liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Maigais sods Kļaviņam pieņemts nelikumīgi, taču to labot vairs nevar». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Deputāts Kļaviņš nolēmis nolikt mandātu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-07-18.
- ↑ «Askolds Kļaviņš par biznesu, māju Liepājā un kriminālprocesu». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.