Asine

Asine (sengr. Ἀσίνη) ir sena pilsēta augstā kraujā Argolīdas līča ziemeļu piekrastē, Grieķijā. Atrodas mazāk par kilometru uz austrumiem no Tolo ciemata (10 km uz dienvidaustrumiem no Nauplijas). Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažādu laika periodu drupas, no bronzas laikmeta līdz viduslaikiem.

Asine
Ἀσίνη
Hellēnisma perioda mūra fragments.
Asine
Atrašanās vieta	Argolīda, Grieķija
Koordinātas	37°31′38″N 22°52′27″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Grieķu, romiešu, bizantiešu, venēciešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīva piekļuve

Pirmās apmetnes pilsētas apkārtnē ir attiecināmas uz 2600—1900 gadiem pr.Kr. Pilsētu piemin sengrieķu autori Strabons un Pausānijs, aprakstot Peloponēsu. Pēc Pausānija teiktā senie Asines iedzīvotāji sauca sevi par driopiem, jo uzskatīja, ka ir cēlušies no Driopa (pēc viņu domām Apollona dēla). Iepriekš tie dzīvoja netālu no Parnasa, taču pēc tam, kad zaudēja cīņu ar Heraklu, pārcēlās ar kuģiem uz Peloponēsu un vērsās pēc palīdzības pie valdnieka Eirisfeja. Viņš, kā cilvēks, kurš neieredzēja Hēraklu, deva tiem iespēju dzīvot Asinē Argolīdā.

Mikēnu uzplaukuma laikā Asine bija ostas pilsēta. Šī perioda kameru kapeņu kapi, kas tika atrasti Barbuna paugura austrumu nogāzē, liecina, ka šeit tika apglabāti augstas kārtas pārstāvji.

Pausānijs un Strabons atsaucas uz Asines pieminēšanu Iliādā, pilsētu sarakstā, kas deva kuģus Trojas karam.

“

Varenais Ajaks Telamonijs divpadsmit Salaminas kuģus Paņēma līdzi un nostājās, kur stāvēja atēniešu falangas. Argosā dzīvojošos vīrus, biezsienu Tirintu apdzīvojošus Un Hermionu ar Asini, kas atradās dziļajā līcī ... Homērs. Iliāda.

”

8. gadsimta pr.Kr. sākumā Asine pievienojās spartiešu valdnieka Nikandra karagājienam uz Argolīdu. Kopā ar to viņi izpostīja Argosas zemes. Pēc tam, kad spartieši atgriezās mājās, argosieši kopā ar savu valdnieku Eratu aplenca Asini. Asines iedzīvotāji vīrišķīgi aizstāvējās, taču tad, kad argosieši ieņēma cietokšņa mūri, tie iesēdināja sievas un bērnus kuģos un pameta pilsētu, dodoties spartiešu zemju virzienā.

Spartieši piešķīra izraidītajiem dzīvošanai zemi Mesēnijā. Tur tika dibināta jauna pilsēta ar tādu pašu nosaukumu — Asine (mūsdienās Koroni).

Taču argosieši, izpostot līdz pamatiem Asini un viņu zemes pievienojot savējai, atstāja neskartu vienīgi Apolona Pifaeja templi. Pamestā pilsēta stāvēja tukša apmēram 400 gadus (līdz 300 gadam pr.Kr.). Hellēniskajā periodā pilsēta atkal tika apdzīvota un sasniedza ziedu laikus.

2. gadsimta otrajā pusē pilsētu atkal pameta tās iedzīvotāji, atstājot drupas, starp kurām redzams saglabājies Apolona templis, par ko liecina Pausānijs.

Nocietinājumus apkārt pilsētai uzcēla bizantieši 6.—7. gadsimtā un venēcieši (1690—1715 gados).

Izrakumi

1922-1930. gados Zviedrijas Arheolģijas institūts veica pirmos izrakumus pilsētas teritorijā. Pie hellēnisma perioda atradumiem pieskaita namu paliekas, olīvu spiedes, kas atrastas gan akropolē (augšējā pilsētā), gan pilsētas apakšējā daļā. No romiešu laikiem ir palikušas termas apakšējā pilsētā (5.—7. gadsimts).

Asine mūsdienu literatūrā

Asines pilsētai un tās valdniekam ir veltīts viens no pazīstamākajiem grieķu dzejnieka Jorga Seferisa dzejoļiem "Asines valdnieks".