Asais jānītis
Asais jānītis (Erigeron acris) ir divgadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ir neliels, 10-30 cm augsts. Bieži sastopams sausās, smilšainās ceļmalās, laukos, mežmalās. Saknenis mezglains, slīps. Stumbrs stāvs, retumis pacils, tumši iesārts, ar raupjiem matiņiem, augšdaļā zarains. Lapu daudz, tās pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni otrādi olveidīgas, iegarenas vai lancetiskas, līdz 10 cm garas un 1,5 cm platas, ar matiņiem; lapas plātnes mala gluda vai ar attāliem zobiņiem, pamats ķīļveida, gals strups vai īsi smails; apakšējās lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Zied no jūnija līdz septembrim. Ziedu kurvīšu nedaudz, tie 0,6-1,3 cm plati, sakopoti ķekarā vai skarā. Vīkala lapas piekļāvīgas, šauri lineāri lancetiskas, smailas, ar pelēkiem, gariem matiņiem. Kurvīša gultne kaila. Kausmatiņi 1 rindā, balti vai iesārti, divreiz tik gari kā auglis. Kurvīša malā 30-40 sārti violeti vai zilgani sievišķi mēlziedi, tikpat gari kā stobrziedi vai mazliet garāki par tiem, apmēram 2 reizes garāki nekā vīkals; kurvīša vidū zaļgandzelteni divdzimumu stobrziedi. Auglis - sēklenis ar nedaudz matiņiem. Augam īpatnēja smarža un asa garša. Izmanto arī ārstniecībā, jo augam piemīt antiseptiska, pretiekaisuma, sāpes remdinoša iedarbība.
| Asais jānītis Erigeron acris (L.) | |
|---|---|
 Asais jānītis (Erigeron acris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Jānīši (Erigeron) |
| Suga | Asais jānītis (E. acris) |
| Sinonīmi | |
| Erigeron acer L. | |
 Asais jānītis Vikikrātuvē | |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asais jānītis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |