Arturs Tupiņš
Arturs Tupiņš (1889—1951) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
| ||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1889. gada 8. aprīlī Vecgulbenē kučiera ģimenē. Pirmā pasaules kara sākumā piedalījās Tannenbergas kaujā, vēlāk bija kara korespondents, laikraksta "Večerņeje Vremja" līdzstrādnieks. Pēc Krievijas armijas sakāvēm 1917. gadā devās uz Franciju. Līdz 1921. gadam dzīvoja Parīzē, kur Parīzes miera konferences laikā no 1918. gada septembra līdz 1920. gada aprīlim rediģēja franču valodā iznākošo mēnešrakstu "Revue Baltique".[1] 1920. gadā apprecējās ar žurnālisti Marselu.[2]
Atgriezies Latvijā, Arturs Tupiņš 1921. gadā izdeva "Rīgas Ziņas", bet no 1924. līdz 1934. gadam nedēļas laikrakstu "Aizkulises".
Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā kopā ar sievu Marselu devās uz Franciju, Višī Francijas laikā apmetās Alžīrā, kur strādāja par skolotāju, tulkoja franciski Bloka un Jeseņina dzeju. Miris 1951. gada 4. oktobrī .[3]
Darbi
labot šo sadaļu- Arthur Toupine. La guerre et la verite (1919)
- Arthur Toupine. La tragedie siberienne (1920)
- René Chalupt, T.-S. Eliot, André Germain, Pierre Girard, Max Jacob, Camille Mallarmé, John Rodker, André Suares, Arthur Toupine. Les Ecrits Nouveaux - tome IX-4 (1922)[4]
- Nāves sala (1923)
- Tīreļa purvos (1924)
- Spiegi Rīgas frontē 1915-1917 (1935)
- Par dzimto zemi (1935)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Arthur Toupine (1889—1951) no Alexandra Charbonnier. O.V. Milosz: le poète, le métaphysicien, le lituanien 1996 - 542 lpp. (OV Milošs: dzejnieks, metafiziķis, lietuvietis) Tupiņa biogrāfija pielikumā (franciski)
Atsauces
labot šo sadaļu