Osteoartrīts
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Osteoartrīts, arī osteoartroze ir locītavu slimības veids. Izraisa locītavu virsmu skrimšļu bojājumus.
Biežākie simptomi ir locītavu sāpes un stīvums. Sākumā tie var parādīties pēc fiziskām aktivitātēm, tomēr ar laiku simptomi var būt pastāvīgi. Vēl var būt locītavu pietūkums, ierobežota kustības spēja; gadījumos, kad tiek ietekmēta mugura, var būt roku un kāju vājums vai nejutīgums. Visbiežāk slimība skar pirkstu galu, īkšķa pamatnes, kakla, muguras, ceļgalu un gurnu locītavas. Biežāk tiek skartas locītavas vienā ķermeņa pusē, nekā tās pašas otrā pusē. Problēmas parasti rodas gadu gaitā. Atšķirībā no citu veidu artrītiem, osteoartrīts parasti skar vienīgi locītavas.[1]
Pie slimības cēloņiem pieder locītavu iepriekšējas traumas, patoloģiska locītavu vai ekstremitāšu attīstība, iedzimtie faktori. Lielāks risks saslimt ar to ir cilvēkiem, kam ir liekais svars, kājas ir dažāda garuma.[1][2] Slimību diagnosticē pēc pazīmēm un simptomiem, slimības esamības pierādīšanai vai izslēgšanai vēl tiek izmantoti dažādi medicīniskie izmeklējumi. Atšķirībā no reimatiskā artrīta, osteoartrīta gadījumā locītavas parasti nekļūst sarkanas un nekarst.[1]
Slimību ārstē ar fiziskām aktivitātēm, stresa samazināšanu uz locītavām, atbalsta grupām, pretsāpju zālēm. Locītavu stresu var samazināt ar atpūtu, spieķa lietošanu un speciālu lenču palīdzību. Cilvēkiem ar lieko svaru var palīdzēt svara zaudēšana. Ja nepalīdz pretsāpju zāles, piemēram, paracetamols, var izmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, naproksēnu, taču šīm zālēm var būt lielākas blakusparādības. Ja tiek lietoti opioīdi, tos parasti iesaka izmantot vienīgi īsu termiņu, lai nerastos atkarība.[1] Ja sāpes, neraugoties uz ārstēšanu, traucē uzturēt normālu dzīvi, var veikt locītavu protezēšanas operāciju. Mākslīgās locītavas gan darbojas vienīgi ierobežotu laiku.[2]
Osteoartrīts ir izplatītākais artrīta veids, 2010. gadā ceļu un gūžu slimības skāra 3,8% pasaules iedzīvotāju.[1][3] Starp šiem cilvēkiem slimība skārusi 10% vīriešu un 18% sieviešu vecumā virs 60 gadiem.[2] Vecumā līdz 45 gadiem tas biežāk skar vīriešus, vecumā virs 45 gadiem — sievietes. Cilvēku novecošanās dēļ tas kļūst izplatītāks starp abiem dzimumiem.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Osteoarthritis». National Institute of Arthritis and Musculoskeletal and Skin Diseases. April 2015. Skatīts: 2015. gada 13. maijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Glyn-Jones, S; Palmer, AJ; Agricola, R; Price, AJ; Vincent, TL; Weinans, H; Carr, AJ (3 March 2015). "Osteoarthritis.". Lancet. PMID 25748615.
- ↑ March, L; Smith, EU; Hoy, DG; Cross, MJ; Sanchez-Riera, L; Blyth, F; Buchbinder, R; Vos, T et al. (June 2014). "Burden of disability due to musculoskeletal (MSK) disorders.". Best practice & research. Clinical rheumatology 28 (3): 353–66. PMID 25481420.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osteoartrīts.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |