Artūrs Vilhelms Žers (arī Šers; 1885. gada 11. aprīlis — 1942. gada 7. janvāris) bija latviešu politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts un Rāmuļu pagasta vecākais, Latviešu zemnieku savienības pārstāvis.

Artūrs Žers
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1885. gada 11. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rāmuļu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 7. janvārī (56 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kirova, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1885. gada 11. aprīlī Cēsu apriņķa Rāmuļu pagasta "Veitos" (tagad Vaives pagasts) zemnieku Pētera un Annas Žeru ģimenē.[1][2] Mācījās Millera reālskolā Cēsīs.[3] Ieguvis augstāko izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā (pēc citiem datiem — Leipcigas Lauksaimniecības institūtā[3]), nodarbojies ar lauksaimniecību.[4]

1918. gada novembrī Artūrs Žers bija viens no Tautas padomes dibinātājiem, piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī. 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvēja Latviešu zemnieku savienību.[4] Artūrs Žers ir bijis Rāmuļu pagasta vecākais.[2] 1939. gadā kļuva par Iļģuciema stikla fabrikas valdes priekšsēdētāju.[3]

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Rīgā apcietināts un deportēts uz Vjatlagu, kur 1941. gada 21. oktobrī viņam piesprieda nāvessodu nošaujot, kas izpildīts 1942. gada 7. janvārī Kirovas pilsētas cietumā.[5][6]

  1. Es viņu pazīstu (1975) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 559.lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 77. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Ž». Biographien. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. septembrī. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  5. Atskats vēsturē. Latvijas valsts dibinātāji – 1941. gada represiju upuri
  6. Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006