Arno Šikedancs
Arno Šikedancs (vācu: Arno Schickedanz; dzimis 1892. gada 27. decembrī;, miris 1945. gada 12. aprīlī) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks. Nacistu laikā NSDAP ārējās pārvaldes štāba vadītājs, kādu laiku Kaukāza reihskomisārs, kā arī reihstāga deputāts.
| ||||||||||||
Dzimis uzņēmēja ģimenē. Bērnību pavadīja Āgenskalnā. 1910. gadā beidza Biržas komercskolu. Pēc skolas beigšanas studēja ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā, kur sadraudzējās ar Alfrēdu Rozenbergu, bija korporācijas Rubonia biedrs. Pirmā pasaules kara laikā strādāja Rīgā preses dienestā, kur viņa priekšnieks bija Makss fon Šeibners-Rihters, tur strādāja arī Oto fon Kurzells un Makss Hildeberts Bēms. Latvijas brīvības cīņu laikā iestājās landesvērā.
1919. gadā pārcēlās uz Vāciju, strādāja Augusta Vinniga preses dienestā. 1923. gadā iestājās NSDAP. Rakstīja materialus nacistu avīzei Völkischer Beobachter. Piedalījās Alus pučā, pēc kura sakāves tika izsūtīts no Bavārijas, apmetās Berlīnē. No 1930. līdz 1933. gadam - Völkischer Beobachter Berlīnes biroja vadītājs.
1933. gadā, Šikedanca jaunības draugam Alfrēdam Rozenbergam kļūstot par NSDAP ārējās pārvaldes vadītāju, Šikedancs ieņēma pārvaldes štāba vadītāja amatu. Pēc iebrukuma PSRS Šikedancs sāka strādāt Rozenberga vadītajā Okupēto austrumu teritoriju ministrijas (Reichsministerium für die besetzten Ostgebiete) aparātā.
Apbalvots ar nacistu partijā augsti prestižajo Asins ordeni (Blutorden). Izdarījis pašnāvību, padomju karaspēkam tuvojoties Berlīnei.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |