Vikipēdija

Ar airBaltic saistītie skandāli

Ar airBaltic saistītie skandāli kopš 2008. gada piesaistīja plašsaziņas līdzekļu, sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanību ar dažādām pārvaldības un darbības nebūšanām Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic.

Uzņēmuma patiesie labuma guvēji

labot šo sadaļu

airBaltic kapitāldaļu turētāja SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" deklarētie patiesā labuma guvēji līdz tā pārņemšanai valsts īpašumā tika apšaubīti.[1] Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskatīja, ka uzņēmums saistīts ar politiķa un uzņēmēja Aināra Šlesera interesēm.[2]

Bertolda Flika atalgojums

labot šo sadaļu

Bertolts Fliks, airBaltic valdes priekšsēdētājs no 1999. līdz 2011. gadam, atteicās deklarēt savu amata atalgojumu, jo neuzskatīja sevi par valsts darbinieku. Sākot ar 2006. gadu, Valsts ieņēmumu dienests centās piespiest Fliku deklarēt atalgojumu.[3]

2008. gada vadības konflikts ar valdību

labot šo sadaļu
 
Boeing 737-500

2009. gada janvārī "Skandināvijas aviolīnijas" sev piederošās airBaltic akcijas (47,2%) pārdeva privātam akcionāram — "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS), kas tika saistīts ar airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku. Vēlāk BAS izteica vēlmi iegūt savā kontrolē arī valstij piederošos 52,6% airBaltic akciju, tomēr lidsabiedrības privatizācijas piedāvājumi tika noraidīti. 2009. gada martā airBaltic vadītājam B. Flikam tika izteikti pārmetumi par to, ka viņš kopš stāšanās amatā nebija iesniedzis nevienu amatpersonas deklarāciju.

2011. gada 1. septembrī aviokompānijas prezidents B. Fliks parakstīja uzņēmuma akciju 59,11 tūkstošu latu nominālvērtībā pārdošanas līgumu Luksemburgā reģistrētajam finanšu pakalpojumu uzņēmumam "Transatlantic Holdings Company" par 9,66 miljoniem eiro. B. Fliks paziņoja, ka ir nepieļaujami, ka Latvijas valsts vilcina lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus to neļaujot darīt arī BAS.

12. un 13. septembrī airBaltic bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla lidojumus uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu, bet pēc tam paziņoja, ka airBaltic ziemas sezonā samazinās lidojumu skaitu un kopumā 2012. gadā plānoto lidojumu skaits būs par 9400 lidojumiem mazāks nekā 2011. gadā.[4] 21. septembrī airBaltic Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un B. Fliks paskaidroja, ka airBaltic pieprasījusi tiesisko aizsardzību, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu aviokompānijas lēmumu un nevarētu mainīt kompānijas vadību,[5] tomēr tiesa pieņēma lēmumu pieprasījumu atstāt bez virzības.[6]

3. oktobrī tika panākta vienošanās par nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanu. Saskaņā ar to tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Vienošanos parakstīja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", AS "Latvijas Krājbanka", "Bankas Snoras", "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet". Vienošanās paredzēja arī tiesiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšanu Rīgas rajona tiesā un 59 110 akciju pilnīgu dzēšanu, par ko lēmums tika pieņemts 2010. gada 30. aprīļa akcionāru sapulcē kā arī jaunā redakcijā apstiprināt airBaltic statūtus.

No amata tika atcelts līdzšinējais vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks, kas 4. oktobrī publicēja vēstuli, kurā apstiprināja, ka atkāpjas no aviokompānijas vadītāja amata, pildot akcionāru vienošanos lidsabiedrības glābšanai.[7] Preču zīme tika atgriezta atpakaļ airBaltic un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.[8] Tika iecelta jauna lidsabiedrības airBaltic valde trīs cilvēku sastāvā. 21. oktobrī airBaltic padome par kompānijas vadītāju apstiprināja bijušo Ungārijas nacionālās lidsabiedrības "Malev" vadītāju Martinu Gausu, kas pirms tam bija vadījis lidsabiedrības "Cirrus Airlines" un "Dba Luftfahrtgesellschaft".[9]

2011. gada novembra sākumā SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus — 14 miljonu latu, bet valsts 5,2 miljonus latu. Pēc Latvijas krājbankas finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.[10]

2015. gada septembrī Satiksmes ministrija nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.[11]

Konflikts ar FlyLAL

labot šo sadaļu

2008. gada septembrī bankrotējusī Lietuvas aviosabiedrība FlyLAL iesniedza Viļņas apgabaltiesā prasību pret airBaltic par dempinga radītiem zaudējumiem, un panāca oficiālu arestu airBaltic un lidostas "Rīga" īpašumiem 40 miljonu latu apmērā.[12] Uzliktais arests tika atzīts par Latvijas likumdošanai neatbilstošu.[13]

Konflikts ar lidostu "Rīga"

labot šo sadaļu

Uzskatot, ka lidostas "Rīga" pakalpojumu izcenojumu bijis īpaši izdevīgs zemo cenu pārvadātājam Ryanair, airBaltic 2009. gadā pieprasīja vienlīdzīgus noteikumus visiem aviopārvadātājiem. Lidostas atteikums noveda pie abpusējas tiesvedības. 2010. gadā lidosta iesniedza tiesā prasību par 2,5 miljonu latu parāda piedziņu no lidsabiedrības, bet "airBaltic" atbildēja ar prasību par 6 miljonu latu kompensāciju par nevienlīdzīgu attieksmi pret aviokompānijām.[14] Abu Latvijas valstij piederošo un Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošo uzņēmumu konflikts draudēja ietekmēt lidostas attīstību[15] un apgrūtināja investora piesaisti aviosabiedrībai. Konflikts tika atrisināts mierizlīguma ceļā 2015. gada nogalē[16] un abpusēji dzēsa parādus 23 miljonu eiro apmērā.[17]

Bombardier Q400 lidmašīnu izpirkumnomas izmaksas

labot šo sadaļu

2016. gada februārī laikraksts Dienas Bizness publicēja apgalvojumu, ka savulaik izpirkumnomā ņemtās Bombardier Q400 lidmašīnas, par kurām tiekot pārmaksāts 20‒30% apmērā «sashēmoto» līgumu un mistisku starpniekfirmu dēļ".[18]

Apkalpes alkohola lietošanas lieta

labot šo sadaļu

2015. gada finanšu investoru piesaiste

labot šo sadaļu

Iespējamais finanšu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atzina, ka bijis Vācijas specdienestu darbinieks, bet pēc Berlīnes mūra krišanas iesaistījies privātā uzņēmējdarbībā un ilglaicīgi darbojies Krievijā valsts pārvaldē un privātajā uzņēmējdarbībā.[19]

Montāgs-Girness nodarbojas ar Krievijā ražoto Sukhoi lidmašīnu tirgošanu un izpirkumnomu, un viņa investīciju piedāvājums saistīts ar iespējamu pienākumu airBaltic iegādāties tieši šīs lidmašīnas.[19] Tas padarītu airBaltic par pirmo Eiropas Savienības aviosabiedrību, kas izmantotu šīs lidmašīnas, un tam būtu iespējami darbības un reputācijas riski.[20] Lai izslegtu Sukhoi lidaparātu iegādes iespējamību, 2015. gada 1. decembrī ar valdības lēmumu akcionāru līgumā tika iekļauts jauns aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot militāri rūpnieciskā kompleksa produkciju, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas.[21]

Pēc valdības lēmuma pieņemt Montāga-Girnesa piedāvāto līgumu, investors ilglaicīgi kavējās līgumu parakstīt. Tā rezultātā naudu neieguldīja arī Latvijas valsts, un airBaltic nācās atlikt sākuma maksājumus lidmašīnu ražotājam Bombardier.[22] Līgumu visbeidzot parakstīja 2016. gada 4. februārī.[23]

Brīvdienas Tatros

labot šo sadaļu

2015. gada 20. novembrī laikraksts "Diena" publicēja sociālajos tīklos iegūtos attēlus, kuros redzams, ka airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens pavadījis vasaras brīvdienas kopā arī valdes locekli Martinu Sedlacki un Satiksmes ministrijas valsts sekretāru un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāju pārstāvi lidsabiedrībā Kasparu Ozoliņu. Avīze rakstīja, ka attēli "ilustrē to ačgārno kārtību un kontroles trūkumu", kas novedusi līdz aviosabiedrības grūtībām.[24]

Neskatoties uz Satiksmes ministrijas iepriekš paustām rūpēm, ka neatkarības trūkums starp valdi un padomi ir nopietns pārvaldības trūkums, raksta publicēšanai nesekoja administratīvas sancijas.[25]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Fliks un Krievijas privātpersona – patiesie labuma guvēji “airBaltic”». 2011-09-22. Skatīts: 2015-11-21.[novecojusi saite]
  2. ↑ «„Delna” kritizē Rīgas domi par sadarbību ar Šleseram pietuvinātiem uzņēmumiem». 2009-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-11-21.
  3. ↑ «'De facto': Fliks oktobrī nopelnījis 49 000 latu». delfi.lv. 2009-12-06. Skatīts: 2015-11-21.
  4. ↑ SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem airBaltic reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī
  5. ↑ "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.
  6. ↑ «airBaltic pieteikumu tiesa atstāj bez virzības. Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. Septembris. Skatīts: 2015. gada 21. Novembris.
  7. ↑ Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos Arhivēts 2011. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., financenet.lv 04.10.2011.
  8. ↑ Fliks zaudē amatu; "airBaltic" tiks glābta[novecojusi saite], financenet.lv 03.10.2011.
  9. ↑ Par "airBaltic" vadītāju apstiprina vācieti Martinu Gausu. www.nozare.lv 2011. gada 21. oktobrī
  10. ↑ SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī
  11. ↑ http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285
  12. ↑ «"flyLAL" konflikts ar "airBaltic"». lsm.lv. Skatīts: 2015-11-21.
  13. ↑ «Kā leišu 'flyLAL' Latvijā neizdevās apspēlēt Rīgas lidostu un 'airBaltic'». delfi.lv. 2015-10-28. Skatīts: 2015-11-21.
  14. ↑ «Samilzis konflikts starp "Lidostu Rīga" un nacionālo aviokompāniju "airBaltic"». lsm.lv. 2010-06-19. Skatīts: 2016-01-06.
  15. ↑ Ieva Mārtiņa. «Konflikts lidostā». Dienas Bizness, 2010-10-08. Skatīts: 2016-01-06.[novecojusi saite]
  16. ↑ «Lidosta «Rīga» un «airBaltic» gadiem ilgušā strīdā panāk mierizlīgumu». lsm.lv. 2016-01-06. Skatīts: 2016-01-06.
  17. ↑ ««airBaltic» un lidostas izlīgumā nodzēš 23 miljonus eiro». lsm.lv. 2016-02-07. Skatīts: 2016-02-08.
  18. ↑ Egons Mudulis. «AirBaltic investora līgums visas problēmas nerisina». Dienas Bizness, 2016-02-05. Skatīts: 2016-02-25.
  19. ↑ 19,0 19,1 ««airBaltic» investors Montāgs-Girmess – bijušais izlūks un krievu lidmašīnu tirgotājs». lsm.lv. 2015-11-04. Skatīts: 2015-11-25.
  20. ↑ «Linkaits norāda uz «airBaltic» noskatīto Krievijas lidmašīnu «Sukhoi» iespējamiem defektiem». lsm.lv. 2015-11-24. Skatīts: 2015-11-25.
  21. ↑ «airBaltic nelidos ar Sukhoi». Diena. 2015-12-01. Skatīts: 2015-12-02.
  22. ↑ «airBaltic joprojām nav saņēmusi ne investora, ne valsts solītos miljonus». Diena. 2016-01-30. Skatīts: 2016-01-31.
  23. ↑ ««airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu». lsm.lv. 2016-02-04. Skatīts: 2016-02-08.
  24. ↑ «Tatru idille airBaltic vadības stilā». 2015-11-20. Skatīts: 2015-11-24.
  25. ↑ «Ziņas par «airBaltic» padomes un valdes kopīgu atpūtu Tatros neliek izšķirties par atlaišanām». 2015-11-20. Skatīts: 2015-11-24.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ar_airBaltic_saistītie_skandāli&oldid=4085593"