Arābu Pireneju pussalas iekarošana

Arābu Pireneju pussalas iekarošana bija musulmaņu karaspēka iebrukums un 8. gadsimtā veikta lielākās daļas Ibērijas pussalas pakļaušana, sākot ar Tarīka ibn Zijāda vadīto iebrukumu 711. gadā. Šis notikums izveidoja musulmaņu pārvaldītu reģionu, kas kļuva pazīstams kā Al-Andalūza. Tas ievadīja gadsimtiem ilgu konfliktu starp musulmaņiem un kristiešu valstībām pussalas ziemeļos, kas pazīstams kā Rekonkista.

Šis process tiek saistīts ar Umajādu kalifāta ekspansiju no Ziemeļāfrikas uz Ibēriju.

Vēsture

Pirms iekarošanas Pireneju pussalu kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konflikti un ekonomiskās grūtības. 711. gadā, pēc uzaicinājuma no vietējiem gotu valdniekiem, kuri cīnījās par varu, musulmaņu karavadonis Tarīks ibn Zijāds ar aptuveni 12 000 karavīriem šķērsoja Gibraltāru. Šo notikumu uzskata par arābu iebrukuma sākumu.

Tarīks ibn Zijāds iekaroja Rietumgotu teritorijas dienvidos, un 711. gada jūlijā notika izšķirošā kauja pie Gvadaletes upes, kur musulmaņu spēki sakāva Rietumgotu karali Rodrigo. Šī uzvara ļāva musulmaņu karaspēkam ātri paplašināt savu kontroli pār lielu daļu Ibērijas pussalas. Pēc sākotnējās uzvaras, Umajādu karavadoņi, tostarp Muza ibn Nussairs, paplašināja iekarojumus visā pussalā. Musulmaņu spēki pārņēma tādas svarīgas pilsētas kā Toledo, Saragosa, Kordova un Sevilja. Līdz 718. gadam gandrīz visa Ibērijas pussala bija musulmaņu pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru.

Iekarotās teritorijas drīz kļuva par daļu no Umajādu kalifāta un ieguva nosaukumu Al-Andalūza. Tās galvaspilsēta kļuva Kordova, kas izveidojās par svarīgu kultūras, zinātnes un komercijas centru. Al-Andalūza izcēlās ar savu reliģisko un etnisko daudzveidību, jo musulmaņi, kristieši un ebreji kopā dzīvoja samērā harmoniski.

Rekonkista

Arābu iekarojumi izraisīja ilgstošu cīņu starp musulmaņiem un kristiešu valstībām pussalas ziemeļos, kas vēsturē ir pazīstama kā Rekonkista. Tā sākās drīz pēc musulmaņu iebrukuma, kad kristiešu spēki ieguva uzvaru kaujā pie Kovadongas (722. gads). Nākamo gadsimtu gaitā kristiešu valstības lēnām atguva teritorijas no musulmaņiem, līdz 1492. gadā pēdējā musulmaņu valsts Granadā tika iekarota.

Ietekme

Arābu iekarojumi atstāja ilgstošu ietekmi uz Pireneju pussalas vēsturi, kultūru un arhitektūru. Al-Andalūza bija augsti attīstīta civilizācija, kas bagātināja Eiropu ar zināšanām matemātikā, medicīnā, filozofijā un arhitektūrā. Musulmaņu pārvaldība būtiski ietekmēja arī reģiona lauksaimniecību un ekonomiku, ieviešot jaunas tehnoloģijas un kultūras.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābu Pireneju pussalas iekarošana.

Encyclopædia Universalis raksts (franciski)