Apmetne (arheoloģija)

Apmetne arheoloģijas izpratnē ir cilvēku dzīvesvieta senajos laikos un viduslaikos. Apmetņu kultūrslānī atrodamas dažādas senlietas, dzīvnieku kauli, ēku paliekas u.c.

Akmens laikmeta sākumā tika dzīvots alās un klajās vietās (mednieku un vācēju sabiedrība), mezolītā un neolītā apmetnes tika veidotas upju un ezeru krastos, jūras krastos atradās kāpu apmetnes. Pirmās nocietinājumu sistēmas parādījušās neolīta beigās. 2.—1. gadu tūkstotī p.m.ē. sāka parādīties pilskalni.^[1]

Bronzas un dzelzs laikmetā bijušas gan atklātas apmetnes, gan pilskalni. Vidējā dzelzs laikmeta beigās tika sākta ezermītņu celšana.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 263. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 263. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

[1]