Antonio Saljēri
Antonio Saljēri (itāļu: Antonio Salieri; dzimis 1750. gada 18. augustā, miris 1825. gada 7. maijā) bija itāļu komponists, diriģents un pedagogs.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||||
16 gadu vecumā ticis iepazīstināts ar Jozefu II. 1774. gadā kļuvis par galma komponistu. 1778. gadā kļuvis par galma dziedāšanas kapelas vadītāju (Hofkapellmeister), amatu saglabājis 36 gadus līdz 1824. gadam. 1817. gadā Saljēri kļuva par jaundibinātās Vīnes konservatorijas direktoru.[1] Sarakstījis ap 40 operām, tai skaitā 1787. gadā iestudēto operu "Tatars" (Tarare), kantātes, ārijas, oratorijas.
A. Saljēri bieži tiek vainots Mocarta pāragrajā nāvē, uzskatot, ka viņš aiz skaudības komponistu noindējis. Tas vēstīts arī vairākos literāros darbos, tostarp Puškina traģēdijā "Mocarts un Saljēri". Šādiem apgalvojumiem tomēr nav pierādījumu un 1997. gadā tiesas procesā Milānā tika pierādīts, ka apgalvojumiem par Saljēri vainu Mocarta slepkavībā nav pamata.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 556. lpp.
- ↑ Tiesa attaisnojusi Saljēri diena.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antonio Saljēri.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |