Antonijas iela (Rīga)
Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē (Klusajā centrā), kas sākas Ukrainas neatkarības ielas un Nikolaja Rēriha ielas krustojumā un beidzas krustojumā ar Emiļa Melngaiļa ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Melngaiļa ielas. Ielai lielākoties ir asfalta segums, tikai posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu to klāj bruģis. Antonijas ielā ir pilsētas centram raksturīgā vairākstāvu vēsturiskā apbūve, virkne ēku ir jūgendstila arhitektūras pieminekļi.
| Antonijas iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 550 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
1. ganību iela Leona Paegles iela Ernsta fon Bergmaņa iela |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalta, bruģis |
 Antonijas iela Vikikrātuvē | |
VēstureLabot
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Antonijas iela ir atrodama 1867. gadā ar nosaukumu 1. ganību iela (vācu: 1. Weiden Strasse), nosaukums saistīts ar netālajām pilsētas ganībām. 1885. gadā pirmo reizi minēta ar nosaukumu Antonijas iela (vācu: Antonien-Strasse, krievu: Антонинская улица). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Leona Paegles vārdā par Leona Paegles ielu, bet 1942. gadā vācbaltiešu ķirurga Ernsta Bergmaņa vārdā par Ernsta fon Bergmaņa ielu (vācu: Ernst von Bergmann Straße), no 1944. gada tā atkal bija Leona Paegles iela. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā ielai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums.[1]
Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā 10. martā Rīgas dome lēma ielas sākumposmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā, līdz krustojumam ar Rēriha ielu pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu.[2]
Ielu savienojumiLabot
Antonijas iela ir savienota ar šādām ielām:
Ievērojamas ēkasLabot
- Antonijas iela 6, Rīgas politiski represēto biedrība
- Antonijas iela 7, Neatkarīgā šķīrējtiesa
- Antonijas iela 10, īres nams (arhitekts Trompovskis, 1898)
- Antonijas iela 13, īres nams (arhitekts Augusts Vite, 1910), agrākā Rīgas pilsētas 4. īpatnējās pamatskolas, tad Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka
- Antonijas iela 22, īres nams (arhitekts Nikolajs Nords, 1911)
- Magdelēnas kvartāls starp Antonijas, Emiļa Melngaiļa un Strēlnieku ielu
Antonijas iela (pēc 1910)
Antonijas iela 8
Antonijas iela 8
Antonijas iela 9
Antonijas iela 10 (1898)
Antonijas iela 11
Antonijas iela 12
Alberta ielas stūris
Alberta ielas stūris
Antonijas iela 13
Antonijas iela 13
Antonijas iela 18
Antonijas iela 20
Antonijas iela 22
Antonijas iela 24
Antonijas iela 26
Elizabetes ielas stūris
_M8020_2014-03-12.jpg)
,_%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0_(R%C4%ABga),_%D1%83%D0%BB.%D0%90%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%BD%D1%8C%D1%8F%D1%81_-_%D1%83%D0%BB.%D0%AD%D0%BB%D0%B8%D0%B7%D0%B0%D0%B1%D0%B5%D1%82_(Antonijas_iela_-_Elizabetes_iela),8_-_33,_11-58_10.07.2006_-_panoramio.jpg)
Skatīt arīLabot
LiteratūraLabot
Enciklopēdija "Rīgas ielas" 1. sējums, 2008. gads
AtsaucesLabot
- ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. martā. Skatīts: 2018. gada 25. septembrī.
- ↑ «Antonijas ielas posmu pārdēvē par Ukrainas neatkarības ielu | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-10.