Antonijas iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Antonijas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē (Klusajā centrā), kas sākas Ukrainas neatkarības ielas un Nikolaja Rēriha ielas krustojumā un beidzas krustojumā ar Emiļa Melngaiļa ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Melngaiļa ielas. Ielai lielākoties ir asfalta segums, tikai posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu to klāj bruģis. Antonijas ielā ir pilsētas centram raksturīgā vairākstāvu vēsturiskā apbūve, virkne ēku ir jūgendstila arhitektūras pieminekļi.
Antonijas iela | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
Apkaime | Centrs |
Garums | 550 m |
Vēsturiskie nosaukumi |
1. ganību iela Leona Paegles iela Ernsta fon Bergmaņa iela |
Joslu skaits | 2 |
Segums | asfalta, bruģis |
Antonijas iela Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Antonijas iela ir atrodama 1867. gadā ar nosaukumu 1. ganību iela (vācu: 1. Weiden Strasse), nosaukums saistīts ar netālajām pilsētas ganībām. 1885. gadā pirmo reizi minēta ar nosaukumu Antonijas iela (vācu: Antonien-Strasse, krievu: Антонинская улица). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Leona Paegles vārdā par Leona Paegles ielu, bet 1942. gadā vācbaltiešu ķirurga Ernsta Bergmaņa vārdā par Ernsta fon Bergmaņa ielu (vācu: Ernst von Bergmann Straße), no 1944. gada tā atkal bija Leona Paegles iela. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā ielai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums.[1]
Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā 10. martā Rīgas dome lēma ielas sākumposmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā, līdz krustojumam ar Rēriha ielu pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu.[2]
Ielu savienojumi
labot šo sadaļuAntonijas iela ir savienota ar šādām ielām:
Ievērojamas ēkas
labot šo sadaļu- Antonijas iela 6, Rīgas politiski represēto biedrība
- Antonijas iela 7, Neatkarīgā šķīrējtiesa
- Antonijas iela 10, īres nams (arhitekts Trompovskis, 1898)
- Antonijas iela 13, īres nams (arhitekts Augusts Vite, 1910), agrākā Rīgas pilsētas 4. īpatnējās pamatskolas, tad Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka
- Antonijas iela 22, īres nams (arhitekts Nikolajs Nords, 1911)
- Magdelēnas kvartāls starp Antonijas, Emiļa Melngaiļa un Strēlnieku ielu
-
Antonijas iela (pēc 1910)
-
Antonijas iela 8
-
Antonijas iela 8
-
Antonijas iela 9
-
Antonijas iela 10 (1898)
-
Antonijas iela 11
-
Antonijas iela 12
-
Alberta ielas stūris
-
Alberta ielas stūris
-
Antonijas iela 13
-
Antonijas iela 13
-
Antonijas iela 18
-
Antonijas iela 20
-
Antonijas iela 22
-
Antonijas iela 24
-
Antonijas iela 26
-
Elizabetes ielas stūris
Skatīt arī
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļuEnciklopēdija "Rīgas ielas" 1. sējums, 2008. gads
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. martā. Skatīts: 2018. gada 25. septembrī.
- ↑ «Antonijas ielas posmu pārdēvē par Ukrainas neatkarības ielu | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-10.