Antarktikas speciāli aizsargātie areāli

Antarktikas speciāli aizsargātie areāli (ASPA no angļu: Antarctic Specially Protected Areas) ir areāli Antarktīdas kontinentā vai subantarktiskajās salās, kam tiek piemērots speciāls aizsardzības statuss. Aizsargājamās teritorijas tika iedibinātas 1964. gadā saskaņā Pieņemtajiem pasākumiem antarktiskās floras un faunas aizsardzībai (Agreed Measures for the Conservation of Antarctic Fauna and Flora) Antarktikas līgumu sistēmas, kas pārrauga visas zemes un akvatorijas uz dienvidiem no 60° dienvidu paralēles, ietvaros. 1991. gadā līdz tam iedibinātās aizsargājamo teritoriju kategorijas tika aizstātas ar Vides protokola 5. pielikumu un saskaņā ar ko Antarktikā ir Antarktikas speciāli aizsargātie areāli un Antarktikas speciāli pārvaldītie areāli.

Viena no speciāli aizsargājamajām teritorijām — Šekltona būda Roidsa ragā

Kādai antarktiskās teritorijas daļai var tikt piešķirts speciāla areāla statuss lai aizsargātu specifiskas vides, zinātniskās, vēsturiskās, estētiskās vai dabas vērtības vai arī to kombinācijas, kā arī notiekošus vai plānotus zinātniskus pētījumus. Aizsardzības statuss tiek piemērots, lai pasargātu šajās teritorijās vidi vai tur notiekošos vai plānotos pētījumus no cilvēku ietekmes, kā arī lai novērstu iespējamos konfliktus, veicinātu plānošanu un kooperēšanos.

Aktivitātes šādās teritorijās ir jāsaskaņo ar tām izstrādātajiem pārvaldības plāniem un iekļūšanai tajās nepieciešama speciāla atļauja. Katras teritorijas statusa nominēšanu nodrošina kāda no Antarktikas Līguma dalībvalstīm, kas izstrādā pārvaldības plānu un atbild par tā uzturēšanu.

2011. gadā Antarktikas Līguma darbības zonā bija 71 teritorija ar speciālas aizsardzības statusu, ko pārraudzīja Austrālijas, Jaunzēlandes, ASV, Lielbritānijas, Čīles, Francijas, Argentīnas, Polijas, Krievijas, Norvēģijas, Japānas, Indijas un Itālijas atbildīgās institūcijas.

Ārējās saites

• Antarktikas speciāli aizsargāto teritoriju uzskaitījums