Anrī Brakono
Anrī Brakonno (franču: Henri Braconnot; 1780—1855) bija franču ķīmiķis. Korespondētājloceklis Parīzes Zinātņu akadēmijā (1823). Dzimis Komersī. Studējis Strasbūras un Parīzes universitātēs. Strādājis par farmaceitu Strasbūrā (1807), direktoru Parīzes Botāniskajā dārzā, tad profesors Nansī Universitātē.
| ||||||||||||||
|
Veicis pētījumus par dabas vielām. 1817. gadā kopā ar Mišelu Ševrelu noskaidrojis, ka taukus veido cieta vai šķidra eļļaina daļa. Pētot celulozes hidrolīzi, 1819. gadā ieguvis glikozi. 1820. gadā izdalījis aminoskābes leicīnu un glicīnu, kā arī 1833. gadā sintezējis celulozes trinitrātu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Edgars Jansons. Ķīmija rokasgrāmata skolēniem. Rīga : Zvaigzne, 1994. 484. lpp. ISBN 978-5-40-501097-7.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anrī Brakono.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |