Glicīns

Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H₂NCH₂COOH) ir vienkāršākā aminoskābe. Tā ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, un kam ir salda garša (grieķu: glykys - salds; no tā cēlies vielas nosaukums). Tā kā glicīnam pie alfa oglekļa atoma ir divi ūdeņraža atomi, tas nav optiski aktīvs, atšķirībā no citām aminoskābēm.

Glicīns
Glicīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula	H2NCH2COOH
Molmasa	75,07 g/mol
Blīvums	1607 kg/m3
Kušanas temperatūra	232 - 236 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	-
Izoelektriskais punkts	6,06

Par glicīnu dažreiz sauc fotogrāfijā lietojamo paraoksifenilaminoetiķskābi.

Atrašanās dabā

Lielākajā daļā olbaltumvielu glicīns ir sastopams visai mazos daudzumos, izņēmums ir kolagēns, kur tas ir ~ 1/3.

Bioloģiskā nozīme

Organismā no glicīna sintezējas porfirīni un purīna bāzes. Glicīns pieder pie neiromediatoriem.

Izmantošana

Glicīnu lieto medicīnā kā sedatīvu līdzekli ar vieglu trankvilizējošu un antidepresīvu iedarbību. Tas mazina alkohola un opiātu abstinences simptomus. Lieto arī kā pārtikas piedevu (E640).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glicīns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)