Atvērt galveno izvēlni

Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe. Tā ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, un kam ir salda garša (grieķu: glykys - salds; no tā cēlies vielas nosaukums). Tā kā glicīnam pie alfa oglekļa atoma ir divi ūdeņraža atomi, tas nav optiski aktīvs, atšķirībā no citām aminoskābēm.

Glicīns
Glycine-2D-skeletal.png Glycine-3D-sticks.png
Glicīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula H2NCH2COOH
Molmasa 75,07 g/mol
Blīvums 1607 kg/m3
Kušanas temperatūra 232 - 236 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 6,06

Par glicīnu dažreiz sauc fotogrāfijā lietojamo paraoksifenilaminoetiķskābi.

Atrašanās dabāLabot

Lielākajā daļā olbaltumvielu glicīns ir sastopams visai mazos daudzumos, izņēmums ir kolagēns, kur tas ir ~ 1/3.

Bioloģiskā nozīmeLabot

Organismā no glicīna sintezējas porfirīni un purīna bāzes. Glicīns pieder pie neiromediatoriem.

IzmantošanaLabot

Glicīnu lieto medicīnā kā sedatīvu līdzekli ar vieglu trankvilizējošu un antidepresīvu iedarbību. Tas mazina alkohola un opiātu abstinences simptomus. Lieto arī kā pārtikas piedevu (E640).