Leicīns

Šis raksts ir par aminoskābi. Par citām jēdziena C₆H₁₃NO₂ nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Leicīns (grieķu: leukos - balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C₆H₁₃NO₂) ir neaizvietojamā aminoskābe. Leicīns ir alifātiskā aminoskābe. Tam ir struktūrizomērs - izoleicīns.

Leicīns
L-leicīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula	C6H13NO2
Molmasa	131,18 g/mol
Blīvums	1165 kg/m3
Kušanas temperatūra	293 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	-
Izoelektriskais punkts	6,01

Atrašanās dabā

Ietilpst visu dabīgo olbaltumvielu sastāvā. Augi un mikroorganismi leicīnu spēj sintezēt no pirovīnogskābes, dzīvniekiem tas jāuzņem ar barību.

Izmantošana

Lieto medicīnā aknu slimību un anēmijas ārstēšanai.