Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)

Anna Leopoldovna (krievu: Анна Леопольдовна; dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne (vācu: Elisabeth Karoline Christine, Prinzessin von Mecklenburg-Schwerin) 1718. gada 7. decembrī, mirusi 1746. gada 19. martā) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Anna Leopoldovna Анна Леопольдовна
Krievijas Impērijas reģente (pagaidu valdniece)
Amatā 1740. gada 8. novembrī — 1741. gada 25. novembrī
Priekštecis	Ernsts Johans Bīrons
Pēctecis	Elizabete Romanova (ķeizariene)
Dzimšanas dati	1718. gada 7. decembrī Rostoka, Mēklenburgas hercogiste (Vācija)
Miršanas dati	1746. gada 19. martā Holmogori, Krievijas Impērija (Krievija)
Apglabāts	Aleksandra Ņevska lavra, Sanktpēterburga, Krievija
Dinastija	Mēklenburgas dinastija
Tēvs	Mēklenburgas-Šverīnes hercogs Kārlis Leopolds
Māte	Katrīna Romanova
Dzīvesbiedrs(-e)	Braunšveigas-Volfenbiteles hercogs Antons Ulrihs
Bērni	5
Reliģija	luterisms, vēlāk pareizticība

Bija Krievijas cara Ivana V mazmeita, valdīja Krievijas Impērijā kā mazgadīgā Ivana VI reģente laikā no 1740. līdz 1741. gadam.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1718. gada 7. decembrī Rostokā. 1733. gadā kristījusies pareizticībā, pieņemot vārdu Anna. 1739. gadā precējusies ar Braunšveigas-Volfenbiteles hercogu Antonu Ulrihu (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel). 1740. gada 17. oktobrī Annas dažus mēnešus veco dēlu kronēja par Krievijas imperatoru Ivanu VI. Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma. Pēc 2 nedēļām — naktī 8. uz 9. novembri — ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Bīrons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta viņa māte hercogiene Anna.

Par politiku neinteresējās, audzināja dēlu. Valsti pārvaldīja Annas padomnieki Minihs, grāfs Ostermans (Ostermann), kņazs Golovkins (Головкин). Šajā laikā sākās Krievu—zviedru karš. Apstiprināti ar Osmaņu impēriju noslēgtā Belgorodas miera līguma punkti, Osmaņu impērija atzina Krievijas valdniekus par imperatoriem.

1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Pētera I un Katrīnas I meita Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa. Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI. 1742. gadā viņa pavēlēja gāztā ķeizara ģimeni lielā slepenībā turēt ieslodzījumā Daugavgrīvas cietoksnī pie Rīgas, bet 1744. gadā viņus pārveda uz Oranienburgu (Pēterburgas pievārtē), bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.

Nespējot izturēt izsūtījuma apstākļus, 1746. gada 9. martā Anna mira.

Bērni

• dēls Joans (Johan, Ivan, 23.08.1740.-16.07.1764.)
• meita Katrīna (Catherine von Braunschweig-Wolfenbüttel, 26.07.1741.-7.04.1807.)
• meita Elizabete (Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel 16.11.1743.-20.10.1782.)
• dēls Pēteris (Peter von Braunschweig-Wolfenbüttel, 30.03.1745.-30.01.1798.)
• dēls Aleksejs (Alexei von Braunschweig-Wolfenbüttel, 10.031746.-23.10.1787.)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anna Leopoldovna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Annas ciltskoks (vācu val.)
• Joana VI ciltskoks (krievu val.)
• Romanovu dzimtas mājas lapa internetā (krievu val.)
• Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г.

Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ernsts Johans Bīrons	Krievijas Impērijas reģente 1740.-1741.	Pēctecis: Ivans VI