Angosat-1
Angosat-1 bija sakaru pavadonis, ko Angolas vajadzībām izgatavoja Krievija. Tas orbītā tika palaists 2017. gada 26. decembrī, bet drīz kontrole pār to tika zaudēta. Angosat-1 bija paredzēts televīzijas, radio, interneta un citu sakaru pakalpojumu nodrošināšanai Angolā, kā arī pārējā Āfrikā un daļā Eiropas.
| Angosat-1 | |
| KA veids | sakaru pavadonis |
| Operators | Angosat,  Angola |
| Izgatavotāji | RKK Ènergija,  Krievija |
| Bāzes platforma | UKS |
| Starts | 26.12.2017. 19:00 UTC |
| Starta vieta | Baikonura  Kazahstāna 45/1 |
| Nesējraķete | Zenit-3F,  Ukraina |
| Aktivitātes beigas | 2017. gada decembris |
| NSSDC ID | 2017-086A |
| SCN | 43087 |
| Masa | 1647 kg |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | GEO |
| Punkta koordinātas | dreifē rietumu virzienā |
2009. gadā starp Roskosmos un Angolas valdību ar Rosoboroneksport starpniecību tika noslēgts līgums par sakaru pavadoņa piegādi Angolai. Krievijas bankas Angolai deva kredītu ar 13 gadu termiņu par summu 278,4 miljoniem ASV dolāru. Darbs pie kosmiskā aparāta sākās 2012. gadā.
Kosmisko aparātu izgatavoja Krievijas uzņēmums RKK Ènergija pēc Angolas Telesakaru un informācijas tehnoloģiju ministrijas pasūtījuma. Angosat-1 pamatā ir platformas UKP. Sakaru aparatūru izgatavoja Eiropas uzņēmuma Airbus nodaļa Defence and Space. Angosat-1 ir 16 C joslas un 6 Ku joslas retranslatori. Pavadonis paredzēts 15 gadu darbam.
Sākotnēji Angosat-1 kopā ar pavadoni Energija-100 bija paredzēts orbītā ievadīt ar Ukrainas nesējraķeti Zenit-3SL 2016. gadā no peldošās platformas Sea Launch. Ukrainas krīzes rezultātā Sea Launch projekts tika iesaldēts, un palaišana ar Zenit kļuva neskaidra. Alternatīva tai tika izskatīta raķete Angara-A5 ar augšējo pakāpi Blok-DM-03. Tā kā Angara ražošana aizkavējās, RKK Energija atgriezās atpakaļ pie Zenit raķetes. Baikonuras kosmodromā glabājās Zenit-3F, ar kuru sākotnēji bija plānots palaist astrofizikas pavadoni Spektr-RG. Savukārt 2016. gadā Spektr-RG izgatavošana aizkavējās, un tā palaišanai plānoja izmantot raķeti Proton-M. Zenit-3F jau bija pagājis garantētais glabāšanas laiks, un to nolēma izmantot Angosat-1 palaišanai.
Angosat-1 tika palaists 2017. gada 26. decembrī 19:00 UTC ar nesējraķeti Baikonuras kosmodroma ar nesējraķeti Zenit-3F. Pavadoni ģeostacionārajā orbītā nogādāja raķešbloks Fregat-SB. Pēc atdalīšanās no Fregat ar pavadoni tika nodibināti sakari, bet pēc tam tie pārtrūka. 28. decembrī sakari tika atjaunoti un saņemti telemetrijas dati. Divu mēnešu laikā kosmiskais aparāts būtu jāpārvieto uz tam paredzēto punktu ģeostacionārajā orbītā.
2018. gada 15. janvārī parādījās ziņa, ka Ènergija speciālistiem nav izdevies pilnībā atjaunot Angosat-1 darbību, un tas darbojas energotaupības režīmā. No telemetrijas datiem secināts, ka problēma esot energoapgādes sistēmā.[1] Turpinot dreifēt rietumu virzienā, tas atstāja zemes staciju radioredzamības zonu. Tika ziņots, ka 2018. gada aprīlī pavadonis nonāktu vadības centra redzamības zonā, un tad speciālisti censtos atjaunot tā darbību. Diemžēl aprīlī neizdevās nodibināt sakarus ar kosmisko aparātu.
Aprīļa otrajā pusē Krievijas delegācija devās uz Angolu. Tad arī tika oficiāli paziņots, ka Angosat-1 ir atzīts par zaudētu. Energija piedāvāja 30 mēnešu laikā izgatavot Angosat-2, kas būtu Angosat-1 modernizēta versija.[2] Šajā periodā Krievija Angolai nodrošinātu sakaru jaudas ar savu pavadoņu starpniecību.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ РКК «Энергия»: работы со спутником «Ангосат» возобновятся в апреле РКК «Энергия», 2018-01-15
- ↑ В Анголе заявили, что изготовление спутника "Ангосат-2" начнут 24 апреля TASS, 2018-04-23
Ārējās saites labot šo sadaļu
- AngoSat 1 Gunter Dirk Krebs
- Angosat 1 satbeams.com
- The Angosat-1 communications satellite Anatoly Zak